Veļu laika piezīmes. RSU antropoloģijas studentes pētījums kapsētā
Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā un ieņem nozīmīgu lomu latviešu sabiedrībā. Lai gan attieksme pret nāvi un miršanu ir piesaistījusi lielu uzmanību no pētnieku puses visā pasaulē, pārsteidzoši maz ir zināms par kapsētu apmeklēšanas praksi, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālās antropoloģijas studente Madara Oga-Timofejeva.
Savu maģistra darbu Kapsētu sociokulturālā nozīme latviešu sabiedrībā – attiecības ar telpu, cilvēkiem un citām sugām plānoju aizstāvēt nākamā gada janvārī. Savā pētījumā mēģināšu izprast cilvēku dažādos priekšstatus par kapsētām kā citādām telpām. Analizēšu tajās notiekošo sociālo mijiedarbību, pievēršot uzmanību ne tikai cilvēku savstarpējām attiecībām, bet arī daudzsugu būtiskajai nozīmei apbedījumu vietās.
Sava maģistra darba ietvaros esmu pavadījusi daudzas stundas kapsētās, intervējot cilvēkus, vērojot tur notiekošo un veicot lauka pētījumus – par to arī šis "kapu stāsts" – neliels ieskats antropoloģijas studenta dzīvē.*
Raksta autore: Madara Oga-Timofejeva (RSU sociālās antroploģijas maģistrante)
* Pirmavots: lsm.lv
