Šajā semināru sērijā vieslektori no dažādiem Latvijas un ārvalstu pētījumu institūtiem prezentēs jaunākos pētījumu rezultātus, skaidrojot to nozīmi un tajos lietotās metodes.
- Lasīt plašāk
Semināru sērija galvenokārt aplūko pārtikas un veselības jomās veiktus pētījumus, lai diskutētu par šādiem tematiem:
- nacionālām un starptautiskām tematiskām aktualitātēm;
- inovatīviem metodoloģiskajiem risinājumiem pētījumos;
- disciplināru, tematisku un metodoloģisku dažādību;
- ilgtspēju un sabiedrības noturību pret krīzēm;
- potenciāliem nākotnes izaicinājumiem.
Katrs seminārs sastāvēs no lekcijas un diskusijas. Semināri ir atvērti, un tos var apmeklēt arī plašāks interesentu loks, tādējādi gan veicinot diskusijas kvalitāti, gan paplašinot tīklošanās iespējas.
Mērķis
Semināri palīdzēs orientēties nacionālajās un starptautiskajās pētniecības tematiskajās un metodoloģiskajās aktualitātēs. Semināri palīdzēs jaunajiem zinātniekiem veidot un paplašināt savu kontaktu loku.
Regularitāte
Semināri norisinās katra mēneša otrajā ceturtdienā.
30.05.plkst. 16
The promises of regeneration: Tracing a theory of change among climate activists
At present, ‘regeneration’ receives renewed interest. Conservationists seek to render ‘regeneration’ as guiding principle for environmental management. Non-mainstream farmers propagate the benefits of ‘regenerative agriculture’. And climate activists bet on the ameliorative effects of ‘regenerative culture’ for their movements, and the world at large.
What kind of transformations do proponents of regeneration seek, and where? How do they try to intervene? What is their theory of change? And what implication does this have for Anthropocene anthropology?
In this talk, I begin addressing these questions based on ethnographic research among climate activists in Germany. I make three interlocking claims. I first demonstrate that activists invested in regeneration seek to create new forms of relating “in the shell of the old.” Second, I show that activists see desired changes to flow from rethinking temporal registers. This involves replacing trajectories of linear development with cyclicities; and, on another level, attempts to rediscover and repurpose techniques buried, as it were, by late capitalism. Third, I reveal how activists seek to combine inner and outer transformations in order to enable mutual flourishing.
I conclude by outlining how activists consider regeneration and the transformations it entails as a modality of striving for the ‘Good Anthropocene’ – a hopeful aspiration to sustain less bad futures enabled by decolonizing environmental relations.
Lektors
Arne Harms is a PostDoc Researcher at the Max Planck Institute for Social Anthropology, Halle/Saale. He is an environmental anthropologist working on slow disasters, everyday activism and ethics. His first monograph analyses coastal displacement in South Asia and will be published by University of Hawai’i Press in 2024. Currently, he is working on his second book, exploring intimate politics among climate activists based in Europe. On the side, he also studies the so-called Psychedelic Renaissance.
Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.
Aizvadītie pasākumi šajā ciklā
- Tirgus nozīme pilsētvidē (11.04.2024.)
Plūmītes ir neglītas, bet garšīgas: ķermeniskā pieredze, nostalģija un ekspertīze Liepājas Pētertirgū
Liepājas Pētertirgus ir iecienīta iepirkšanās vieta vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, tomēr nesenais pētījums atklāj, ka šis tirgus nav tikai “apskates” objekts. Cilvēki to piedzīvo daudzveidīgi – ar visu ķermeni. Tirgū satiekas eksperti – tirgotāji, kuriem ir spēcīga piesaiste vietai, un apmeklētāji, kuri caur ķermenisko pieredzi un tirgotāju ekspertīzi nemitīgi veido un atraisa nostalģiskās atmiņas. Laika gaitā tirgotāji kļuvuši par ekspertiem, kuru vislabāk pārzina savu preci, tādēļ Madara savā maģistra darba nosaukumā atsaucas uz kāda tirgotāja teikto, ka plūmītes neizskatās labi, bet ir gardas. Tas būs stāsts par tirgus nozīmi pilsētvidē - laikā, kad pieaug tādas alternatīvas iepirkšanās vietas kā lielveikali un tiešsaistes veikali.
Vidzemes tirgus – vieta, kur satikties
Tirgi vienmēr bijuši kā vietas, kur mijas ne tikai pircējs un pārdevējs, bet arī kultūra ar sabiedrību, pilsēta ar pilsētnieku, profesionāļi ar lietotāju, tradīcija ar inovāciju, ātrais ar lēno, analogais ar digitālo, vēsture ar tagadni un nākotni, daba ar cilvēkiem, globālais ar lokālo, tūrists ar vietējo, pilsētas iestāde ar pilsētas iestādi, nu, jūs jau sapratāt. Tāpēc, attīstot vienu no iekārojamākajiem bet sagurušākajiem tirgiem Rīgā, Vidzemes tirgu, jāņem vērā šis mūžīgais satikšanās fenomens, kā arī citi – sociālie, ekonomiskie, ekoloģiskie, vēsturiskie un pilsētattīstības aspekti, lai nodrošinātu vietas ilgtspēju. Kā to mūsdienās vislabāk izdarīt?
Lektori
Madara Kandevica šogad absolvējusi RSU Sociālās antropoloģijas studiju programmu. Viņas interešu lokā ir urbānā un medicīnas antropoloģija, kā arī radniecība un rūpes. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē, studējusi Dānijā kognitīvo semiotiku. Vairāk nekā piecpadsmit gadu strādā sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga jomā. Interesē estētika un dizaina domāšana. Vēlētos apgūt šahu.
Mārtiņš Eņģelis ir pilsētpētnieks un vada stratēģiskās nozaru politikas plānošanas projektus Rīgas Pilsētas attīstības departamentā. Pēdējos piecpadsmit gadus strādājis kultūras, tūrisma un pilsētvides jomās, šobrīd regulāri prezentē un vada darbnīcas par minētajām jomām. Ieguvis bakalaura grādu jauno mediju mākslā, maģistra grādu starptautiskā tūrisma vadībā, šobrīd raksta maģistru grādu telpiskās attīstības plānošanā. Strādājis Islandes tūrisma pētniecības centrā, Dāņu kultūras institūtā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kā arī RIXC jauno mediju mākslas centrā. Vadījis raidījumus un rakstījis par minētajām tēmām Latvijas Televīzijā un LSM.lv. Patīk risināt problēmas, ģenerēt idejas, viss oriģinālais, atjautīgais un lietas, kas lielākas par mums. 2031. gadā plāno kļūt par Latvijas jaunāko prezidentu.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Antropoloģijas loma starptautiskā biznesa, ilgtspējas ideoloģijas un prakses izpētē (28.03.2024.)
Lekcijā tika stāstīts par izpētes procesa metodoloģiskajiem aspektiem, pētot Ziemeļvalstu uzņēmumus Arābijas pussalā, kas, tuksneša ieskauta un naftas ieeļļota, pavērusi durvis ilgtspējas ideoloģijai un tuksnesī apņēmusies bruģēt ceļu uz zaļu ekonomiku. Balstoties savā nupat iznākušajā grāmatā Ilgtspējas meklējumi Arābijas tuksnesī, lektore atspoguļoja centienus piekļūt šai pasaulei, izzinot sinerģijas starp šķietami grūti savienojamām realitātēm – naftu un ilgtspēju, tuksnesi un auglību, ziemeļiem un austrumiem, enerģētiku un antropoloģiju, kultūru un ekonomiku, ūdeni un sausumu, sievietību un cienījamību, hierarhiju un iekļaušanu, tradicionālo un hipermoderno, savstarpēju uzticēšanos un institucionālismu.
Lektore
Agnese Cimdiņa ir sociālantropoloģijas doktore, maģistra un doktora grādu antropoloģijā ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģijā, specializējoties biznesa antropoloģijā, attīstības antropoloģijā, starpkultūru izpratnē un kvalitatīvajās pētījumu metodēs.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir RSU tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- “Dzīve pie jūras” simtgades griezumā. Piekrastes zvejniecības kultūrvēsturiskais un kulinārais mantojums ekoloģisko pārmaiņu laikos (1.02.2024.)
Vilis Veldre 1938. g. grāmatā Dzīve pie jūras aprakstīja piekrastes zvejnieku dzīves ritumu un prakses. Guntra Aistara stāstīs par jauno Latviešu fonda atbalstīto pētījumu, kurā kopā ar RSU sociālās antropoloģijas studentiem, Latvijas mutvārdu vēstures projektu un starpdisciplināro mākslas centru SERDI pēta, kā dzīve ir mainījusies dažādo varu, zvejas sistēmu, un klimata pārmaiņu ietekmē, un kā varam iepazīt, saglabāt un nodot tālāk senču prakses, zināšanas, un spēju sadzīvot ar daudzpusīgo jūru. Projekta gaitā vairākās etnogrāfiskās ekspedīcijās tiek vākti piekrastes zvejnieku dzīves stāsti, atmiņas un zināšanas par zvejniecības vēsturi un praksēm, sociālekoloģiskām attiecībām starp cilvēkiem, zemi un jūru, klimata pārmaiņu novērojumiem un zivju ēdienu kulināro mantojumu.
Lektore
Guntra Aistara ir Centrāleiropas Universitātes (CEU) Vides zinātnes un Politikas fakultātes asociētā profesore. Vides antropoloģe, ieguvusi PhD Mičiganas Universitātē, 2018. g. izdevusi grāmatu Organic Sovereignties par Latvijas un Kostarikas bioloģisko lauksaimnieku zināšanām, praksēm un izaicinājumiem globalizācijas laikmetā.Moderators
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.- Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls Zaļajā publiskajā iepirkumā (11.01.2024.)
Tika aplūkots pētījums paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls Zaļajā publiskajā iepirkumā, kas sniedz ieskatu par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu veikšanas kārtību Latvijā, akcentējot paaugstinātas kvalitātes produktu (PKP) nodrošinājumu Zaļajā publiskajā iepirkumā (ZPI).
- Normatīvo aktu analīze par ZPI veikšanas kārtību Latvijā
Rezultatīvo rādītāju apkopojums par pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem valsts un pašvaldību iestādēs no 2018. līdz 2021. gadam
- PKP apjoma aplēšu noteikšana un PKP ražošanas potenciāla novērtējums
- Problēmu identificēšana PKP ražotāju dalībai ZPI
- Ieteikumu izstrāde PKP nodrošinājuma veidošanā un apjoma sekmēšanā ZPI Latvijas reģionos
Lektore
Lāsma Aļeksējeva ir agrārās ekonomikas pētniece Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Bioekonomikas nodaļā. Aļeksējeva ir doktorante LBTU ESAF un ir bijusi centrāli iesaistīta pētījuma Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls ZPI izstrādē.- Sistēmdomāšana un tās ietekme uz pētniecisko darbu (16.11.2023.)
Izaicinājumi, kurus sabiedrība ir spiesta risināt, ir sarežģīti – tie sastāv no dažādām ietekmes dimensijām un grūti salāgojamām interesēm. Izaicinājumi vienmēr ir bijuši sarežģīti. Vienlaikus, līdz ar globalizāciju, klimata krīzi un pārmaiņu paātrināšanos, lietu kompleksums gan kļuvis vieglāk pamanāms, turklāt tas saņem papildu akadēmisku un neakadēmisku uzmanību. Galvenokārt tādēļ, ka tas, kā mūsu piedāvātie izaicinājumu risinājumi spēs tikt galā ar lietu sarežģītību, noteiks vai šie risinājumi radīs jaunas problēmas vai arī – palīdzēs risināt arī citas aktuālās problēmas.
Pārtika ir joma, kurā lietu kompleksums atspoguļojas ļoti skaidri. Pārtikas apritē ir nepieciešams salāgot videi draudzīgas ražošanas metodes ar nepieciešamību nodrošināt, lai pārtika būtu pietiekamā apjomā, lai visi pārtiku varētu atļauties, bet arī ražotāji saņemtu godīgu samaksu par padarīto darbu, lai patērētāji var izvēlēties sev labāko pārtiku, bet izvēlētie produkti būtu gan veselīgi, gan arī ilgtspējīgi. Pētījumi rāda, ka nav vienas labākās atbildes, kā pārvarēt šīs dilemmas. Risinājumi ir lokāli un atšķirsies katrā situācijā.
Seminārā tika skaidroti sarežģītības teorētiskie aspekti, izmantojot praktiskus piemērus, tika demonstrēts, kā sarežģītību iekļaut savā pētnieciskajā darbā, kā arī tika runāts, kā sarežģītība var ietekmēt pētījuma metožu izvēli un rezultātu prezentāciju.
Lektors
Prof., dr. soc. Miķelis Grīviņš ir Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors. Pēdējos desmit gadus pētījis dažādus pārtikas sistēmu aspektus fokusējoties uz mijiedarbi starp pārtikas apriti un uztura paradumiem, kā arī uz pārtikas politiku un alternatīviem pārtikas avotiem.
Location
