Skip to main content
Page is available only in Latvian
Dzemdniecība un ginekoloģija

Autores: Ludmila Voložonoka, RSU vadošā pētniece, molekulārā ģenētiķe,
Dace Rezeberga, RSU profesore, ginekoloģe, dzemdību galvenā ārste Rīgas Dzemdību namā, galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā RAKUS,
Anna Miskova, RSU asociētā profesore, Dr. med., ginekoloģe dzemdību speciāliste Rīgas Dzemdību namā

Ārstiem ilgu laiku bijusi neskaidrība, ar kādu metodi palīdzēt sievietēm priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās gadījumā, kas rada risku pāragrām dzemdībām vai bērniņa zaudējumam.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) septiņus gadus ilgais pētījums tagad palīdz ārstiem konsultēšanā un lēmuma pieņemšanā, vai piedāvāt grūtniecēm ķirurģisku ārstēšanu – šuvju uzlikšanu uz dzemdes kakla.

dzemdes_kakls_usg_lead.png

Latvijā ir viens no zemākajiem priekšlaicīgu dzemdību rādītājiem Eiropā – 5,1–5,4 % no visām dzemdībām (citviet vidēji 6 % un līdz pat 10 % un vairāk). Taču katrs šāds notikums ir liels psihoemocionāls stress ģimenei, priekšlaicīgi dzimušu bērnu ārstēšanas izmaksas ir augstas, tāpēc ir svarīgi samazināt priekšlaicīgu dzemdību skaitu arī Latvijā.

Priekšlaicīga dzemdes kakla saīsināšanās jeb dzemdes kakla nepietiekamība grūtniecei rada risku priekšlaicīgām dzemdībām vai bērniņa zaudējumam. Taču ārstiem ilgu laiku bija neskaidrība, ar kādu metodi kurā gadījumā sievietei šādā situācijā palīdzēt. Proti, iemesli situācijai var būt dažādi, ne vienmēr viegli atklājami un attiecīgi – atkarībā no iemesla arī ārstēšana ir atšķirīga. Pētījums par dzemdes kakla nepietiekamību tagad palīdz konsultēšanā un dod vairāk drosmes noteiktās situācijās piedāvāt grūtniecēm ķirurģisku ārstēšanu – šuvju uzlikšanu uz dzemdes kakla, bet citos gadījumos iedrošina to nedarīt.

RSU pētījuma zinātniskā daļa ļāvusi pilnībā mainīt ārstēšanas pieeju jebkurai sievietei ar saīsinātu dzemdes kaklu, uzlabojot ārstēšanas rezultātus.

Ko deva pētījums un kas jāzina sievietēm

Priekšlaicīgu dzemdību draudu gadījumā mūsu arsenālā ir ierobežots skaits ārstēšanas metožu. Pētījumā mēs noskaidrojām, ka intrauterīnās infekcijas pazīmes mēs veiksmīgi varam noteikt netieši, klīniski un ar to pamatot antibakteriālas terapijas nepieciešamību, kas ļauj uzlabot grūtniecības prognozi. No datiem pārliecinājāmies: pacientēm ar saīsinātu dzemdes kaklu un intrauterīnās infekcijas pazīmēm, četras reizes biežāk nekā citām grūtniecēm sākās priekšlaicīgas dzemdības.

Šo netiešo pazīmju noskaidrošana palīdz mums konsultēšanā un sniedz pamatojumu piedāvāt vai nepiedāvāt pacientei ķirurģisku ārstēšanu – šuvju uzlikšanu uz dzemdes kakla.

Eksistē teorija, ka priekšlaicīgām dzemdībām iespējama ģenētiska pārmantojamība. Veicot savu pētījumu šajā virzienā, mēs pirmo reizi atklājām retu patogēnu PGR gēna (hormona progesterona receptora gēns) un NR3C1 gēna (glikokortikoīdu receptora gēns) variantu (jeb tautā sauktām par mutācijām), kam var būt saistība ar dzemdes kakla nepietiekamību. Pacientēm ar priekšlaicīgu dzemdes kakla saīsināšos iesakām progesterona terapiju līdz 36. grūtniecības nedēļai. Papildus progesterona nozīmēšana ir pierādīta kā efektīga metode grūtniecības pārtraukšanās draudu mazināšanai visā grūtniecības laikā.

Pašreiz Latvijā iesakām šādu rīcības protokolu: ja dzemdes kakls ir saīsināts, sievietei piedāvā progesteronu, ja tas ir īpaši saīsināts – piedāvā gan progesteronu, gan dzemdes kakla šūšanu.

Rīgas Dzemdību nams (RDN) kopā ar RSU kopš 2017. gada veic pētījumu par priekšlaicīgas dzemdes kakla saīsināšanās iemesliem, riska faktoriem un izmantoto terapijas metožu efektivitāti. Pētījuma ietvaros RSU un RDN vadošie pētnieki un 2020.–2023. g. īstenoja fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu Dzemdes kakla nepietiekamības kompleksas etioloģijas noskaidrošana priekšlaicīgu dzemdību savlaicīgas diagnozes sekmēšanai un nelabvēlīgu iznākumu novēršanai dzemdniecībā.