Izdots RSU pētnieku veidotais rakstu krājums "Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā"

Grāmatas pirmajās nodaļās RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki Klāvs Sedlenieks un Agita Lūse sniedz vispārēju pārskatu par latviešu radniecības jēdzienu un tā līdzšinējo pētniecību.

Autoru kolektīva veidotā grāmata vienlaikus atspoguļo gan divos pētniecības projektos paveikto, gan arī iezīmē nozīmīgu RSU sociālās antropoloģijas pašreizējās attīstības spektru. Grāmata sniedz nozīmīgu ieguldījumu valsts antropoloģiskajā izpētē un tās teorijas attīstībā. Latvijas mērogā tā uzskatāma par absolūtu celmlauzi sistemātiskā Latvijas radniecības izpētē, jo pētniecības gaitā tika atklāts, ka Latvijā šādu pētījumu līdz šim nav bijis par spīti tam, ka dažādiem ar radniecību un ģimeni saistītiem jautājumiem ir pievērsušies samērā daudzi autori.

Grāmatas zinātniskais redaktors,
RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks

Izdevuma turpmākajās nodaļās radniecība aplūkota arī no vēstures un tiesību zinātnes skatupunkta. Līdzās antropologiem grāmatas tapšanā bija iesaistīta arī vēsturniece Vija Stikāne un juriste Dita Plepa, kuru rakstos zināmā mērā tiek analizēts valsts veidotais juridiskais ietvars radniecības jautājumiem, tādējādi nostiprinot viedokli, ka mūsdienu Eiropā radniecība ir cieši saistīta ar valsti. Noslēdzošajā rakstu grupā antropoloģiski analizēta radniecības nozīme valsts īstenošanā dažādās jomās mūsdienu Latvijā. Pētnieki Anna Žabicka, Kristīne Rolle, Andris Saulītis, Diāna Kišcenko un Andris Šuvajevs apskata dažādas valsts jomas un funkcijas, kuras ietekmē un kurās mijiedarbojas pieņemtās un valsts noteiktās radniecības formas, priekšstati un aizspriedumi.

Grāmata demonstrē, ka pretēji plaši izplatītajiem uzskatiem valsts un radniecība gan vēsturiski, gan mūsdienās kā Latvijā, tā citur pasaulē ir nevis savstarpēji konkurējošas sabiedrības organizācijas formas, bet gan drīzāk uzskatāmas par vienas monētas divām pusēm.