Veselības sporta speciālists dzīvo starp sportu, veselību un radošumu

"Visu laiku dzīvē vēlos apgūt kaut ko jaunu, manī ir šis dzinējspēks, kas liek iet uz priekšu," par savu izvēli studēt stāsta ventspilniece Dina Dāvida, kura pirms diviem gadiem ieguva pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību studiju programmā Veselības sporta speciālists Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Liepājas filiālē.

Dinai šī nebija pirmā izglītība – pēc vidusskolas viņa studēja vadībzinātni Ventspils Augstskolā. Paralēli studijām strādāja apdrošināšanā, uzņēmējdarbībā, kultūrā un pat darbojās projektā par kosmosa tehnoloģiju attīstību. Pēc studijām strādāja Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldes Sporta skolā Spars (turpmāk tekstā – Sporta skola Spars) par treneri un Ventspils Augstskolā par projektu vadītāju, bet tagad auklē mazuli.

Dina Ventspils vingrotavā "Fabrika" 2018. gadā. Foto no privātā arhīva

Vai esi Ventspils iedzimtā?

Jā, esmu dzimusi, augusi un mācījusies Ventspilī. No īstas ventspilnieces mani atšķir tikai tas, ka nemāku runāt ventiņu izloksnē. Noraut galotnes – tas ir viens, bet mācēt īsto ventiņu valodu – pavisam kas cits (smejas).

Vidusskolas un augstākā izglītība iegūta Ventspilī, absolvēju arī Sporta skolas Spars basketbola nodaļu.

Kas īstu ventspilnieci mudināja doties studēt uz Liepāju?

Man vienmēr sports ir bijis mīļš. Kopš 2. klases aizrāvos ar dažādiem sporta veidiem – basketbolu, vieglatlētiku, volejbolu, frīsbiju u. c. Tad ieguvu traumu basketbolā un kādu laiku nedrīkstēju sportot. Augstskolā atkal atsāku piedalīties basketbola turnīros un sapratu, ka sportu arī turpmāk gribētu savā dzīvē.

Sāku stiprināt ķermeni ar pilatēm, bodyart, iepazinu dažādus fitnesa veidus. Sapratu, ka man trūkst zināšanu šajā jomā, un sāku pētīt studiju iespējas. To nemaz nebija tik daudz, jo vajadzēja apvienot pamatdarbu ar studijām. Liepājas filiāle piedāvāja man visizdevīgāko variantu – studijas sestdienās klātienē, turklāt mazā, draudzīgā filiālē.

Gribēju studēt kaut ko pa vidu starp trenera un fizioterapeita darbu, tāpēc veselības sporta speciālists šķita īstā profesija. Varu teikt, ka gāju studēt, lai palīdzētu arī sev – lai izprastu savu ķermeni un gūtu zināšanas, kā labāk veikt fiziskās aktivitātes. Uzskatu, ka tikai tad varu sniegt padomus un palīdzēt citiem, ja tas ir pārbaudīts uz savas ādas.

Vēl viens iemesls šai izvēlei bija profesijas radošums. Manuprāt, veselības sporta speciālists ir ļoti radoša profesija. Katra nodarbība un treniņš ir vingrinājumu komplekss, kas ir ne tikai jāizdomā, bet arī jāsakombinē tā, lai nodarbība būtu maksimāli efektīva, un daudz ir jākomunicē ar cilvēkiem. Nekad nebūs divu vienādu treniņu, vienmēr ir jāpamaina nianses atbilstoši situācijai.

Kādas bija studijas RSU Liepājas filiālē? Vai bija interesanti un noderīgi?

Kursā mēs visi bijām ļoti draudzīgi, bet dažādi – daži jaunieši bija atnākuši uzreiz pēc vidusskolas, bet citi jau ar augstskolas diplomu kabatā un darba pieredzi. Par sevi varu teikt, ka biju gatava studijām, zināju, ka tās nav kā mācības vidusskolā. Studējot lekcijās tiek iedots pamats un virziens, pēc tam pašam ir jāstudē un jāpēta plašāk un dziļāk. Ja ir kaut kas nesaprotams, var jautāt docētājam, bet citādi darbs ir ļoti patstāvīgs.

Liepājas filiāles šarms bija draudzīgā un ģimeniskā atmosfēra, mēs bijām neliels kurss, daudz diskutējām un sarunājāmies. Varu teikt, ka bija aktīva studiju dzīve.

Docētāji bija fantastiski, ar lielu praktiskās pieredzes bagāžu un zinoši speciālisti savā jomā. Pasniedzēja praktiskās zināšanas ir svarīgas, jo tad viņš pārzina visu līdz sīkumiem un, piemēram, iesaka man vingrinājumā nedaudz pamainīt kādu niansi, kas bieži vien maina tā būtību.

Par studiju finansiālo pusi varu teikt, ka RSU bija ļoti pretimnākoša. Es varēju maksāt studiju maksu katru mēnesi – tas ļoti atviegloja finanšu plānošanu. 
Studiju programma bija daudzveidīga – apguvām ne tikai trenera darbu, vingrojumu tehniku, bet arī to, kā veicināt veselīgu dzīvesveidu. Studējām veselīga uztura pamatus, sporta teoriju un veidus, kā arī medicīnas kursus, lai izprastu procesus, kas notiek organismā, kad ir fiziskā slodze.

Studiju laikā tu strādāji – kā izdevās apvienot darbu ar mācībām?

Nevaru teikt, ka studijas bija vieglas – divarpus gadus pa dienu strādāju, vakaros studēju mājās, sestdienas pavadīju Liepājā, un svētdienās bija jāveic praktiskie darbi. Tā kā mans darbs toreiz bija kultūras jomā, kas beidzās vēlu vakarā, slodze bija liela. Atskatoties uz šo laiku, šķiet – ārprāts, kā es varēju to izturēt! Bet, ja ir mērķis un cītīgi strādā, tad viss sanāk.

Pēc studiju beigšanas strādāji par veselības sporta speciālisti?

Strādāju divos darbos – gan Ventspils Augstskolā par projektu vadītāju, gan Sporta skolā Spars svarcelšanas nodaļā, kur darbojos ar mācību treniņu pirmā apmācības gada grupu, t. i., 8 – 12 gadus veciem bērniem.

Vingrotavā "Fabrika". 2018. gads. Foto no privātā arhīva

Kur vēl var strādāt veselības sporta speciālists?

Ir plašas iespējas – var strādāt veselības jomā vai par treneri fitnesa klubā un sporta skolā, var darboties arī privāti kā pašnodarbinātais. Viss atkarīgs no tā, kā spēj sevi realizēt šajā profesijā.

Veselības sporta speciālists var arī ne tikai trenēt, bet arī būt padomdevējs par veselīgu dzīvesveidu. Esmu novērojusi, ka daudziem klupšanas akmens ir princips "Vai nu visu, vai neko!". Bieži vien cilvēki 10 – 15 minūšu aktivitāti neuzskata par vērā ņemamu. Es parasti viņiem atbildu, ka pat dažu minūšu pavingrošana dienā ir daudz labāka par nekā nedarīšanu. Piemēram, 15 minūšu rīta rosme katru dienu sākumā ir apgrūtinoša, bet, kad tā kļūst par rutīnu, cilvēki jūtas labāk. Un tā tas aizsākas – nāk klāt minūtes, un beigās ikdienas treniņš jau ir stundu garš. Viss jāsāk ar maziem solīšiem, un tā uz priekšu!

Daudziem veselīgs dzīvesveids šķiet ļoti sarežģīts, jo ir stereotipi, ka jāsporto stundām un jāievēro stingra diēta. Reizēm konsultēju arī draugus. Viena šāda mana veselības miniprojekta rezultātā draudzene zaudēja 25 kilogramus.

Šādos brīžos saprotu, ka veselības sporta speciālists nav tikai fitnesa programmu izstrādātājs, bet ir padomdevējs, kas vedina domāt par ikdienas ieradumiem, par veselīgu uzturu, par ergonomiju – kā sēžam, staigājam, kustamies.

Šīs profesijas liels pluss ir tas, ka redzam uzskatāmu galarezultātu – pamainot dažas lietas, cilvēkam var krasi uzlaboties pašsajūta un veselība. Varu teikt, ka šī ir starpdisciplināra profesija.

Vai šādā aktīvā dzīves ritmā paliek laiks arī vaļaspriekiem?

Vienmēr esmu aizrāvusies ar grāmatu lasīšanu, to daru arī pašlaik. Tagad gan daiļliteratūrai klāt nākusi zinātniskā literatūra un pētījumi.

Ļoti patīk atrast veselīga ēdiena receptes un pielāgot tās savām garšas kārpiņām. Tā ir kā sava veida relaksācija. Apzinos, ka tad šis ēdiens ir ar daudz mazāku kaloriju skaitu, nekā būtu kafejnīcā.

Protams, arī sports ir mans hobijs. Pēc bērniņa piedzimšanas ir pagājuši daži mēneši, un pamazām sāku stiprināt dziļo muskulatūru un plānoju gada beigās sākt darboties trenažieru zālē pie svariem. Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir mīlēt savu ķermeni, jo tad darām visu, lai saglabātu veselību un atrastu piemērotākos veidus, kā to darīt. Nākotnē man ir daudzi projekti, ko gribu paveikt gan veselīga dzīvesveida veicināšanā, gan sporta jomā.

Dina piedalās "CrossFit" sacensībās "Liepājas spēks 2015". Foto no privātā arhīva

Dina iesaka: Veselīgas putnu gaļas kotletes

• 500 g vistas filejas maltās gaļas
• 500 g tītara maltās gaļas
• 100 – 150 g nevārītu kvinojas pārslu vai kvinojas
• Nedaudz turku zirņu miltu masas saturēšanai
• Garšvielas (sāls, pipari u. c.)

Izvāra kvinojas pārslas vai kvinoju. Atdzesē. Sajauc vistas filejas malto gaļu, tītara malto gaļu, atdzesētu kvinoju, turku zirņu miltus un garšvielas. Apslapina rokas ūdenī un veido kotletes. Liek cepties uz pannas. Var cept arī cepeškrāsnī, bet tad nebūs kraukšķīgas garoziņas. Var izmantot olīveļļu, vīnogu kauliņu eļļu vai kokosriekstu eļļu. Pasniedz kopā ar svaigiem lapu un diedzēto sēklu salātiem.