RSU eksperts: Izdegšanas sindroms ir slimība, nevis slinkums
Atvaļinājumā ir vairāk laika pievērst uzmanību savai veselībai un padomāt, kā jūtamies ikdienā. Tādi simptomi kā pastāvīgs nogurums, trauksme, dzīvesprieka zudums vai bieža saaukstēšanās var liecināt par izdegšanas sindromu. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes Farmakoloģijas katedras vadītāja, asociētā profesore un praktizējoša psihiatre Santa Purviņa uzsver, ka izdegšanas sindroms ir nopietna saslimšana un, neārstējot to, pakļaujam sevi ne tikai psihiskās un fiziskās veselības pasliktināšanai, bet arī profesionālajai deformācijai.
"Latvijā izdegšanas sindroms tikai salīdzinoši nesen tika aktualizēts, jo līdz šim uzskatīja, ka tā nav nopietna saslimšana, un daudzi ģimenes ārsti joprojām to nediagnosticē kā slimību," stāsta S. Purviņa. "Izdegšanas sindroms mūsdienās kļūst arvien biežāk sastopams, jo paātrinās dzīves ritms, pieaug informācijas apjoms, kas mums katru dienu ir jāapstrādā, tāpat arī ievērojami palielinās darba temps un prasības. Liela nozīme ir arī cilvēku savstarpējo attiecību kultūrai gan darbā, gan ģimenē, un bieži vien vērojams, ka cilvēki kļuvuši neiecietīgāki, agresīvāki un prasīgāki. Šie visi faktori kopā rada emocionālo un fizisko izdegšanu."
Izdegšanas sindromu var definēt kā emocionālu un fizisku diskomfortu, kas var attīstīties gan darba vides, gan citu apstākļu dēļ, tomēr visvairāk tas ir sastopams kā arodslimība. Pirmie simptomi, kas parādās, ir miega traucējumi, trauksme, nomāktība, ātra aizkaitināmība, vēlme izolēties, depresija, kā arī raudulīgums. Bieži parādās saaukstēšanās slimības, dažādas infekcijas, arī sāpes muskuļos, kaulos – šīs problēmas lielā mērā ir saistīts ar sekundāru imunitātes nomākumu, kas attīstās hroniska noguruma iespaidā.
Būtisks izdegšanas sindroma rādītājs ir tas, ka cilvēks ļoti daudz domā un runā par problēmām, kuru dēļ ir šis sindroms radies. Pārējā dzīve – atpūta, hobiji, attiecības ar citiem cilvēkiem – paliek otrajā plānā.
Izdegšanas sindromu ir ļoti svarīgi savlaicīgi diagnosticēt, jo, ilgstoši to neārstējot, attīstās personības struktūras izmaiņas, kas var novest pie ievērojama dzīves kvalitātes zuduma un profesionālās deformācijas, piemēram, cilvēki darbā kļūst vienaldzīgi, pavirši, zūd darba produktivitāte.
"Svarīgi ir saprast, ka izdegšanas sindroms var attīstīties jebkuram, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam ir kāda nopietna psihopatoloģija. Nevajag kaunēties to atzīt un iet meklēt palīdzību pie ārsta. Ārstēšana šajā gadījumā vienmēr būs kompleksa un ietvers atpūtu, miega režīma regulēšanu, tāpat arī medikamentu terapiju. Iespējams, būs jāņem arī darba nespējas lapa. Tāpat nav jābaidās iet pie darba devēja un godīgi atzīt, ka esi noguris vai pārstrādājies – tas tikai palīdzēs risināt problēmu un atjaunot dzīves kvalitāti," uzsver asoc. prof. S. Purviņa.
