Borisa Tetereva vārdā nosauktā stipendija – iespēja docētājiem pilnveidot studiju kursu

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālu atbalstu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāji četru mēnešu garumā izstrādāja jaunus inovatīvus studiju kursus un pilnveidoja esošos.

Kādas iespējas tavā darbā sniedz šī stipendija un kādas jaunas metodes mācību procesā jau ir vai tiks ieviestas?

Šī bija iespēja sagatavot videolekciju ciklu, kas tomēr atšķirtos no unificējošā zoom formāta, kuru masveida lietošana bija nepieciešama pandēmijas laikā.  Savās lekcijās izmantoju daudz audiovizuālā materiāla, bet plaši izplatītajās tiešsaistes platformās to izmantošana ir ierobežota. Sagatavotās lekcijas tika filmētas, montētas, un Borisa Tetereva vārdā nosauktā stipendija pamatā ļāva nosegt tehniskās izmaksas, kā arī deva iespēju pilnveidot praktiskās iemaņas montējot. Šis uzdevums man bija ne tik daudz intelektuāls, bet gan tehnisks izaicinājums, un izaicinājumi ir nepieciešami kā stimuls attīstībai.

Tas, protams, nenozīmē, ka studiju procesā izpaliks tiešā saskarsme ar studentiem. Videolekcijas ir tikai viena noteikta studiju kursa sastāvdaļa. Tajā ir paredzētas arī klātienes lekcijas, gan dažādi citi elementi. Kopumā stipendijas piešķīrēju mērķis bija veicināt e-studiju sistēmas pilnveidi, kur kursu – manā gadījumā tas ir Ievads pasaules kino vēsturē un teorijā – materiāls tiek komplektēts, izmantojot dažādus instrumentus, kā testus, aptaujas, saites uz informatīvajiem avotiem, prezentācijas u. c., kā arī pedagoģiskās dažādas pieejas. Kopumā domāju, ka šī stipendija ir noderīgs stimuls docētāju un studiju kursu pilnveidei.

Borisa Tetereva aizraušanās bija kino. Vai tu varētu novērtēt viņa iesaisti vai devumu kino attīstībai?

Viņš bija azartisks un zinātkārs cilvēks, ar ļoti plašām un dziļām interesēm, kas aptvēra gan medicīnu, gan kultūru – mākslas un kino vēsturi. Ļoti žēl, ka nerealizējās Laikmetīgās mākslas muzeja projekts, kurā bija paredzēta vieta arī kino mākslai. Daudzās tikšanās ar Borisu Teterevu man ir palikušas spilgtā atmiņā.

Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam savulaik bija iespējams izdot apjomīgu grāmatu 500 filmu filmas (autori – D. Rietuma un N. Naumanis), ko es sagatavoju pēc mana kolēģa laikrakstā Diena Normunda Naumaņa aiziešanas mūžībā. Esmu arī intervējusi Borisu Teterevu par viņa kino projektiem, savulaik tikāmies arī Kannu festivālā, kad viņš bija ļoti aizrāvies ar apjomīgiem ārzemju filmu projektiem, un pats piedalījās Kannu festivāla tirgus aktivitātēs. Pēcāk viņš līdzproducēja arī vairākas Holivudas filmas, tostarp atzītā režisora Roberta Rodrigesa filmu Grēku pilsēta 2 (Sin City 2), kurai nedaudz pieskaros arī vienā no savām lekcijām. B. Teterevs ir atbalstījis arī vairākas Latvijas filmas, pamatā – režisora Māra Martinsona darbus. Privātais atbalsts Eiropas kino projektiem vienmēr ir bijis būtisks, un nozīmīgs mūsu kino attīstībai ir bijis arī Borisa Tetereva devums.