Prof. Aivars Lejnieks: aizvadītajā gadā medicīnā ne mazāk aktuāla bez Covid-19 bija onkoloģija
Par 2020. gada svarīgākajiem sasniegumiem medicīnā pasaulē un Latvijā LR1 5. janvāra raidījumā Zināmais nezināmajā stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, Iekšķīgo slimību katedras vadītājs un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists Aivars Lejnieks un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs un Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš.
Medicīnai šogad izaicinājumu nav trūcis. Covid-19, šķiet, būtiski mainījis zinātnieku izaicinājumus šajā jomā. Vakcīnu un zāļu meklējumi, vīrusa pētniecība un slimības ārstēšana. Vai ir bijis kas cits aktuāls bez Covid-19?
Vēža ārstēšanā liela nozīme ir fiziskajām aktivitātēm
2020. gads pagājis Covid-19 zīmē, taču ne mazāk aktuāls jautājums medicīnā gan Latvijas, gan pasaules kontekstā ir onkoloģija.
Šajā jomā joprojām aktīvi noris pētniecība un tiek pilnveidoti medikamenti, bet daudz mazāk tiek runāts par fizisko aktivitāšu pozitīvo efektu vēža pacientu ārstēšanā. Līdztekus ķīmijterapijai liela nozīme ir spēka treniņiem, un to savā doktorantūras pētījumā pierādījis fiziologs, ergoterapeits, doktora grāda kandidāts un docētājs RSU Rūdolfs Cešeiko.
Fiziskās aktivitātes onkoloģijā ir salīdzinoši jauns pētniecības virziens. Tikai pēdējos 10 līdz 20 gadus pētnieki un ārsti ir uzdrīkstējušies šim jautājumam pietuvoties un izmantot dažāda veida fizisko aktivitāšu metodes pēcārstēšanās procesā.
Situācija pašlaik mainās, un Latvijas mērogā priekšstatu par to arī onkologu vidū noteikti ir mainījis Rūdolfs Cešeiko.
"Pats ārstēšanās process un pati diagnoze ir sarežģīts posms gan cilvēkiem, gan ārstējošajiem ārstiem ne tikai fiziski, bet arī mentāli. Fiziskās aktivitātes nebija īpaši populārs pasākumu kopums, ko bieži vien uzskatīja par saistību ar sportu, varbūt mazāk iedziļinājās, ko tad var dot tieši no veselības viedokļa tādas efektīvas un mērķtiecīgas fiziskas aktivitātes," skaidro Rūdolfs Cešeiko, kāpēc līdz šim fiziskās aktivitātes nav rekomendētas vēža pacientiem un kādi stereotipi valdījuši.
"Ārstēšanās procesā tomēr lielākajai daļai – apmēram 90 % – pacientu ir izteikts nogurums, un fiziskās aktivitātes un nogurums īsti neiet kopā. (..)
Neskatoties uz to, ka cilvēkam ir nogurums ārstēšanās laikā, tieši ar gudru un efektīvu fizisko aktivitāšu palīdzību šo nogurumu var būtiski samazināt un cilvēkam šis ārstēšanās process, arī atkopšanās process pēc ārstēšanās ir daudz vieglāks," turpina ārsts.
Rūdolfa personīgā sastapšanās ar diagnozi vēzis pirms aptuveni desmit gadiem bijis viens no impulsiem, lai priekšstatu par fiziskajām aktivitātēm onkoloģijā mainītu. Ķīīmijterapijas laikā un pēc tās Rūdolfs turpinājis sportot, novērojot, ka pēc mīšanās ar velosipēdu sporta zālē pašsajūta krietni uzlabojusies. Tādējādi ārstēšanās un vienlaikus sava organisma pētīšana fizisko aktivitāšu laikā aizvedusi pie zinātniskās pētniecības. Tālāk medicīnas studijas Latvijā un Norvēģijā. Tur maģistra studiju laikā radusies iespēja pievienoties nacionālā mēroga pētījumam par to, kā fizioterapeitu izstrādātās metodes ietekmē ārstēšanās procesu krūts vēža pacientēm. Tiesa, arī Norvēģijā fiziskās aktivitātes tieši onkoloģijā ir jauns virziens, tāpēc pirmā pētījuma fāze nesniedza pašus augstākos rezultātus.
Būtisku ierobežojumu fiziskām aktivitātēm dažādu vēža formu gadījumā nav. Pacientiem ar galvas audzējiem gan vēlams izvairīties no aerobas slodzes, skriešanas un ķermeņa vibrācijas, kas var radīt galvassāpes. Taču to var aizvietot ar dažādas intensitātes soļošanu. Zemas intensitātes treniņus var uzsākt pacienti arī pēc plašākām operācijām.
Šobrīd fizisko aktivitāšu kabinetā Rūdolfs Cešeiko turpina darbu ar krūts un prostatas vēža pacientiem un ir izstrādājis savu aerobās slodzes metodi.
Lai gan fiziskās aktivitātes nebūs pirmā lieta, par ko cilvēks domās, uzzinot par diagnozi vēzis, fiziologs iesaka vienkāršus aktivitāšu paņēmienus ikdienā. Viņa ieteikums ir staigāt, savākt kā minimums 10 000 –15 000 soļu katru dienu. Ja jūt nogurumu, nākamā dienā intensitāti var mazināt.
Avots: https://lr1.lsm.lv
Klausīties radio raidījuma Zināmais nezināmajā 05.01.2021. ierakstu
