RSU "Gada zinātnieks 2015" – Mārtiņš Kalējs

Mārtiņš Kalējs ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, kurš sekmīgi darbojas pētniecībā sirds un asinsvadu biomehānikas jomā, kā arī jauno ārstu izglītībā un klīniskajā darbā. Šogad viņš ticis apstiprināts par pārstāvi Starptautiskās apvienotās Zinātņu akadēmijas medicīnas sekciju platformas Jauno medicīnas līderu programmā. Mārtiņš Kalējs ir vairāku starptautisko publikāciju, kā arī viena patenta autors.

2014. gadā viņš RSU ieguvis medicīnas zinātņu doktora grādu, aizstāvot disertāciju Optimāli sirds vārstuļu bioprotēžu struktūrkomponentu mehāniskie parametri un atbilstoša aizvietotājmateriāla izvēle.

Par sevi. Grūti raksturot pašam sevi. Esmu nopietns, nesteidzīgs, viennozīmīgi intraverts cilvēks. Nemēdzu lieki uztraukties par sīkumiem, pašam šķiet, ka piemīt tīri laba humora izjūta, par kuru līdzcilvēki gan mēdz izteikties skeptiski un dažkārt dēvē to par pārāk melnu.

Trīs svarīgākās lietas, kas līdz šim paveiktas. Man dzīvē vissvarīgākais ir ģimene, darbs un jūra, tieši šādā secībā. Tādēļ arī trīs svarīgākās lietas, kas līdz šim ir paveiktas, attiecīgi ir savas ģimenes nodibināšana, darbs sirds ķirurģijā un īpašuma jūras krastā iegādāšanās.

Studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Atmiņas no studiju laika ir ļoti pozitīvas, tas bija brīnišķīgs laiks. Studiju laikā es iepazinos ar savu sievu, pēc piektā kursa piedzima mūsu dēls, es aktīvi uzsāku darbību zinātnē un vēl tik daudz kas cits notika šajos sešos gados! Daudz spilgtu atmiņu saistās ar darbību studentu organizācijā IFMSA-Latvija, vadot zinātniskās apmaiņas programmu. Ir bijuši arī nedarbi, bet par tiem šoreiz nerunāsim. Saistībā ar iegūto balvu varu teikt, ka zinātnē ļoti aktīvi darbojos no otrā kursa, bet kopš trešā kursa nodošanās zinātnei nešaubīgi kļuva daudz nozīmīgāka par pamata studijām universitātē.

RSU zinātņu prorektore Iveta Ozolanta pasniedz RSU Gada balvu nominācijā "Gada zinātnieks" Mārtiņam Kalējam 2015. gada 18. septembrī RSU aulā Senāta svinīgajā sēdē.

Dzīves skolotāji. Ļoti labs un interesants jautājums! Protams, galvenie dzīves skolotāji ir mani vecāki un vecvecāki, no kuriem, domāju, esmu ieguvis paliekošās sava rakstura īpašības un prasmi neatlaidīgi un daudz strādāt. Ļoti daudz ko esmu mācījies no katra sava skolotāja, sākot ar tuviniekiem, vidusskolas pedagogiem un beidzot ar universitātes profesoriem, kolēģiem un saviem bērniem. Savā professijā visvairāk esmu mācījies no profesora Pētera Stradiņa, kas man ir mācījis saprast gan praktisko sirds ķirurģiju, gan daudz vairāk par to – to, kas reizēm nav pasakāms vārdos, to, kas ir tikai nojaušams starp tevi un tavu pacientu, starp tevi un kolēģiem, starp tevi un sabiedrību. Zinātnisko domāšanu un izpratni par daudzām pārpasaulīgām lietām visvairāk esmu mācījies no profesores Jekaterinas Ērenpreisas, apbrīnojamas sievietes, zinātnieces, kurai prāta brīvības un intuitīvi analītiskās domāšanas ziņā man gribētos kaut nedaudz līdzināties.

Kad jūs pēdējo reizi jutāties laimīgs? Jūtos laimīgs šobrīd, rakstot šīs rindas. Lai mana rūpju māktā seja neapmāna jūs, mana sirds ir laimīga ik mirkli.

Dzīves vērtības jeb stūrakmeņi. Ģimene, darbs, jūra.

Latviešu domātāja Zenta Mauriņa ir teikusi "Katra diena, kurā neesam paplašinājuši savu apvārsni, ir velti nodzīvota”. Mārtiņš Kalējs tam piekrīt un piebilst, ka "ikkatra diena neizbēgami paplašina mūsu apvāršņus, apgalvot pretējo, būtu nepatiesi".

Savu vietu Latvijas attīstībā viņš jau esot atradis. "Centīšos pēc labākās sirdsapziņas darīt to, ko, domāju, protu vislabāk – operēt. Tikai nesaprotiet nepareizi – zinātne ir nozīmīga daļa no manas dzīves, tā vistiešākajā veidā ir pakārtota manam ārsta darbam, tā ir daļa no ārsta darba."

• Mārtiņa Kalēja CURRICULUM VITAE (PDF)