Skip to main content
Page is available only in Latvian
Topošajiem studentiem

No nākamā gada Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura studiju programmas Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas studentus gaida jauna iespēja – otrā studiju gadā pavasara semestrī viņi varēs izvēlēties divus specializācijas virzienus. “Viens būs starptautiskās attiecības un diplomātija, kurā studenti padziļinātāk iepazīs pasaules globālo politiku un tās galvenos spēlētājus – Krieviju, ASV, Ķīnu,” stāsta studiju programmas vadītāja Elīna Vrobļevska. “Otrajā virzienā piedāvāsim dziļāku ieskatu Eiropas Savienības tematos."

elina_vroblevska_3.jpg

Elīna Vrobļevska sarunu festivālā Lampa 2020. gadā

Kāpēc izveidota šāda specializācija?

Mēs novērojām, ka jau sākot studiju gaitas jauniešiem ir savas intereses un temati, kuros viņi labprātāk iedziļinās un par kurām raksta pētnieciskos darbus.

Ar šo specializāciju nākam pretī studentiem un piedāvājam viņiem iespēju padziļināt interesi par noteiktiem tematiem, vai arī tieši otrādi – saprast, ka temats tomēr nav manējais.

Es gan negribētu teikt, ka citas karjeras iespējas ir slēgtas, ja tiek izvēlēta viena vai otra specializācija. Tā nebūt nav! Līdz specializācijai studenti apgūs dažādus studiju kursus – ievadu ES politikā, starptautiskajās attiecībās, diplomātijā, lai studenti varētu saprast, kurš virziens viņus interesē. Trešajā gadā atkal visi studē kopā, ir studiju kursi par vispārēju tematiku.

Kādi ir galvenie akcenti katrā specializācijas virzienā?

Eiropas studiju virzienā tās, pirmkārt, ir inovācijas, galvenokārt zaļās politikas un jauno tehnoloģiju kontekstā. Otrkārt, studiju kursos piedāvāsim tādus tematus kā ES pārvaldība kopumā, partijas un interešu grupas, lobijs, un, treškārt, ES ārpolitika un politika kopumā. Pēc specializācijas pabeigšanas studenti būs padziļināti izpratuši, kā darbojas ES institūcijas un kādi ir ES politikas mehānismi un nianses.

Diplomātijas un starptautisko attiecību virzienam raksturojošie temati būtu globālā pārvaldība, lielvalstis – ASV, Ķīna, Krievija un to politika, tāpat arī starptautiskās institūcijas kā starptautisko attiecību veidošanas mehānisms. Izvēloties specializāciju, ir jāsaprot, vai students savu nākotni redz ES līmenī, vai vēlas globālāku tvērumu un domā par diplomāta karjeru, tāpēc svarīgi ir saprast pasaules norises kopumā.

Kādus studentus jūs gaidāt šajā studiju programmā, ar kādām interesēm?

Šī studiju programma būtu interesanta jauniešiem, kuri pastiprināti interesējas par politiku lokālā līmenī vai ir iedziļinājušies arī globālā aspektā – piemēram, lasa ārvalstu medijus, interesējas par ASV un Ķīnas politiku. Pie mums nāk arī studenti, kuriem ir padziļināta interese par vēsturi, kas faktiski atspoguļo valstu politisko saspēli un attiecības. Ja ir interese par to, kā funkcionē politiskās sistēmas, kā tiek pieņemti lēmumi, ja ir vēlme veidot karjeru ārlietās, diplomātiskajā dienestā, ES institūcijās, tad šī studiju programma ir īstā.

Kur vēl bez ārlietu dienesta studiju programmas absolventi var strādāt?

Ceram, ka ar šo specializāciju paplašināsim absolventu potenciālo darba vietu loku, pievēršot uzmanību, ka darba iespējas paveras arī dažādās starptautiskās organizācijās – NATO, ANO, tāpat var veidot karjeru politikā.

Mūsu absolventi ir arī tie, kas analizē un komentē politiskās norises – eksperti un politikas žurnālisti. Studiju laikā viņi ir daudz trenējušies rakstīt, analizēt, skatīt procesus globāli, un tādas prasmes palīdz viņiem darbā.

Specializācija ES tematos ir labs sākums, lai īstenotu karjeru ES institūcijās, kur darbojas ne tikai partiju pārstāvji, bet ir nepieciešams arī plašs atbalsta personāls, analītiķi un citi speciālisti. Tur var darboties, pārstāvot gan Latvijas, gan atsevišķu institūciju vai organizāciju intereses.

Mūsu absolventi ir tie, kas veido politiku, lobē un pārzina, kā tiek veidota politika lokālā, Latvijas un ES līmenī.

Tas ļauj būt gan lēmumu pieņēmējam, gan analizēt procesus un lobēt organizāciju intereses vai pārstāvēt savu valsti.

ep_1.jpg

Bakalaura studiju programmas Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas trešā kursa studenti viesojas pie Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres. 2019. gada 6. marts.

ep_4.jpg

Studenti kopā ar docētāju Leldi Metlu-Rozentāli Eiropas Parlamentā, pie ES dalībvalstu karogiem.
2019. gada 6. marts.

Runājot kopumā par RSU sociālo studiju stiprajām pusēm – ir radies priekšstats, ka daudz jālasa, jāraksta kopsavilkumi.

Tā ir pilnīga taisnība, bet jāatzīmē, ka tā noteikti nav vienīgā zināšanu iegūšanas metode!

Te ļoti labi iemācās analizēt, kritiski domāt un ātri tikt galā ar lielu informācijas apjomu. Šo analītisko un kritisko domāšanu ierosinām ne tikai ar kopsavilkumu un pētniecisko darbu rakstīšanu, bet arī ar praktiskām nodarbībām.

Tie ir semināri, tas ir darbs grupās, kā arī dažādas lēmumu pieņemšanas simulācijas – piemēram, izspēlējam, kā pieņem lēmumus ANO vai NATO. Pirms pandēmijas organizējām braucienus uz Eiropas Parlamentu, kur studenti klātienē varēja iepazīties ar darbu tur. Šādas iespējas noteikti būs arī turpmāk! Studiju procesā ļoti liela nozīme ir praksei, un mēs palīdzam atrast prakses vietas Ārlietu ministrijā, Saeimā, dažādās pētniecības institūcijās.

Mūsu studenti jau studiju laikā ir ļoti aktīvi – šobrīd daudzi no mūsējiem kandidē pašvaldību vēlēšanās. Domāju, tas ir liels sasniegums un liecina par lielu uzņēmību un pārliecību par saviem spēkiem. Daudzi mūsu studenti jau no pirmajiem studiju gadiem strādā ar savu specialitāti saistītās darbavietās – starptautiskos uzņēmumos, partijās, jauniešu organizācijās, tātad darba devēji novērtē viņu prasmes un zināšanas.

RSU sociālo studiju programmu īpašā iezīme ir moduļu sistēma, kas ļauj vienmērīgāk sadalīt studiju slodzi, apgūstot kursus kompakti un uzreiz arī kārtojot gala pārbaudījumus. Kā īpašu bonusu mūsu studentiem varu minēt to, ka viņiem ir iespēja studēt pie docētājiem – atzītiem ekspertiem savā jomā, kuri regulāri komentē aktualitātes publiskajā telpā.

ep_5.jpg

Bakalaura studiju programmas Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas trešā kursa studenti pie ieejas Eiropas Parlamenta centrālajā ēkā.
2020. gada 20. februāris.

Missing content item.