Studējot RSU sabiedrības veselību, var apgūt arī epidemioloģiju
Pandēmijā viens no laikmeta varoņiem ir epidemiologs, kurš kļuvis sabiedrībai tuvāks, zināmāks un populārāks. Šim amatam nepieciešamās kompetences var apgūt, studējot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sabiedrības veselības bakalaura un maģistra studiju programmās.
RSU turpinās uzņemšana, tādēļ tiem potenciālajiem studentiem, kuri savu nākotni grib saistīt ar epidemioloģiju, ir laiks pieņemt lēmumu.
Sabiedrības veselības speciālista kvalifikāciju var iegūt, absolvējot bakalaura programmu Sabiedrības veselība, savukārt zināšanas pilnveidot un papildināt iespējams, studējot maģistrantūrā un iegūstot grādu veselības aprūpē.
Studiju programmas Sabiedrības veselība vadītāja doc. Lauma Spriņģe uzsver, ka epidemioloģija ir viena no sabiedrības veselības programmas disciplīnām. Tā palīdz noskaidrot slimību cēloņus un pētīt slimību izplatību sabiedrībā.
Liela daļa no Slimību profilakses un kontroles centra un daudzi Veselības ministrijas profesionāļi sabiedrības veselības speciālista izglītību ir ieguvuši RSU.
"Lai pieņemtu ar pierādījumiem pamatotu lēmumu, kāda rīcība ir nepieciešama, lai stiprinātu iedzīvotāju veselību, ir jāveic sabiedrības veselības datu analīze. To īsteno sabiedrības veselības speciālists, balstoties uz iegūtajām zināšanām un prasmēm," stāsta studiju programmas vadītāja.
RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs prof. Ģirts Briģis, stāstot par sabiedrības veselības speciālista darbu, salīdzina to ar ķirurga darbu:
"Nevar operēt, nezinot anatomiju. Līdzīgi ir ar sabiedrības veselības speciālistu – viņš nevar analizēt sabiedrības veselību kopumā bez zināšanām par epidemioloģiju.
Klīniskajā medicīnā jābūt ārstniecībai, kas balstīta uz pierādījumiem. Tos var iegūt, pateicoties populācijas vai noteikta sabiedrības kopuma veselības datu analīzei, kā tas, piemēram, notiek, vērtējot dažādu vakcīnu efektivitāti." Profesors uzsver, ka agrāk epidemioloģijai bija šaurāks skaidrojums un lietojums, kas bija saistīts tikai ar infekcijas slimību pārraudzību, tomēr mūsdienās skaidrojums un lietojums ir daudz plašāks, ietverot arī psihiskās veselības, hronisku ne infekcijas slimību, mirstības, demogrāfijas un citu jautājumu analīzi.
Docente Lauma Spriņģe atceras, ka 2017. gadā RSU absolventi, kuri šobrīd strādā dažādās iestādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī docētāji un studenti svinēja 20 gadu jubileju sabiedrības veselības jomai Latvijā.
Tieši RSU tika izveidota bakalaura un nedaudz vēlāk arī maģistra programma, un epidemioloģija abās studiju programmās tika mācīta jau kopš to izveidošanas.
Docente stāsta, ka saistībā ar apaļo jubileju notika absolventu un darba devēju aptauja. Tā atklāja, ka sabiedrības veselības programmu absolventi paliek strādāt savā nozarē un atsauksmes no darba devējiem ir teicamas. Turklāt daļa bijušo studentu strādā ārzemēs gan valstu nacionālajās, gan ES institūcijās. Atsauksmes no ārvalstu kolēģiem ļauj ar pārliecību teikt, ka RSU sniegtais izglītības līmenis pilnībā saskan ar starptautiskajām prasībām sabiedrības veselības nozarē.
