RSU absolventes saņēmušas ietekmīga ASV mākslas terapeita balvu
2013. gada nogalē divas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesionālā maģistra studiju programmas Mākslas terapija absolventes ieguva starptautisku atzinību, saņemot par saviem maģistra darbiem ietekmīga ASV mākslas terapeita Barija M. Kohena (B. M. Cohen) balvu. Savos pētījumos Evita Dakse un Daiga Dzene adaptēja iz/novērtēšanas instrumentu – zīmējumu sērijas skalu.
Pastāstiet par mākslas terapijas iz/novērtēšanas instrumentu, kas, pateicoties jums, tagad ir adaptēts arī Latvijā!
Evita: Zīmējumu sērija (Diagnostic Drawing Series) ir ASV autoru mākslas terapeitu Barija M. Kohena (B. M. Cohen) un Barbaras Lesovicas (B. Lesowitz) 1982. gadā radītais mākslā balstītais iz/novērtēšanas instruments, kurš pazīstams ne tikai ASV, bet arī Nīderlandē, Spānijā, Japānā, Francijā, Vācijā. Zīmējumu sērija tika veidota tā, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par pacientu vienas sesijas laikā. Tā sastāv no trīs zīmējumu uzdevumiem, katram uzdevumam atvēlot 15 minūtes. Izmantojot šo iz/novērtēšanas instrumentu, klientam/ pacientam tiek piedāvāts uzzīmēt trīs zīmējumus. Pirmais uzdevums tiek saukts par brīvo zīmējumu, jo klientam tajā pašam jāizvēlas saturs. Otrajā uzdevumā klientam/ pacientam tiek lūgts uzzīmēt koku. Trešais zīmējums ir jūtu zīmējums, proti, mākslas terapeits aicina uzzīmēt to, kā viņš jūtas.
Daiga: Vairāku empīrisku pētījumu rezultātā tika secināts, ka pacienti ar līdzīgu diagnozi arī zīmē līdzīgi. Piemēram, to zīmējumos dominē vienkāršas līnijas, kas neveido objektu formas, vai arī pacienti izmanto tikai ļoti šauru krāsu paleti, tikai horizontālu lapas novietojumu u. tml.
Svarīgi, ka šim iz/novērtēšanas instrumentam autors nosaka, kura zīmola krītiņus pieļaujams izmantot, kādam jābūt papīra lielumam un uzdevumu secībai. Pēc uzdevumu veikšanas tiek atvēlēts laiks pārrunām ar klientu.
Vai ar jūsu adaptēto instrumentu iespējams diagnosticēt?
Evita: Mākslas terapeiti neizraksta medikamentu receptes un vienpersoniski nenosaka diagnozi. Mūsu uzdevums multidisciplināras komandas sastāvā ir pēc iespējas plašāk aplūkot pacienta problēmu un izvirzīt hipotēzi par problēmas rašanās iemesliem.
B. M. Kohens ir paredzējis, ka zīmējumu sēriju drīkst izmantot ikviens ar garīgās veselības aprūpi saistīts profesionālis vai šajā nozarē studējošais, taču visefektīvāk to var īstenot tie, kas ir specializējušies lietot mākslas metodes terapijā.
Daiga: Jāteic, ka pilnīgāku ainu par konkrētu gadījumu var iegūt tikai pārrunās ar pacientu vai klientu. Mēs nevaram viennozīmīgi spriest par problēmu, ņemot vērā tikai zīmējumu, jo mākslas terapeitam ir jāizprot, ko klients/ pacients ir centies izpaust caur konkrētu krāsu, objektu vai līniju.
Pastāstiet par B. M. Kohena balvu!
Evita: Katrs mākslas terapeits, kas pēta zīmējumu sēriju, katru gadu var pieteikties šī iz/novērtēšanas instrumenta autora balvai. Izvērtējot pieteikumus, priekšroka tiek dota pabeigtiem pētījumiem, kas sniedz pienesumu šī instrumenta tālākā izpētē. Līdz šim autors ir prēmējis trīs – 1992., 1997. un 2002. gadā veiktus – pētījumus. Abas ar Daigu bijām izbrīnītas, saņemot ziņu par balvas piešķiršanu mums. Lai arī saraksti ar autoru veicām jau kopš 2011. gada, saņemot atļauju adaptēt instrumentu un informējot par rezultātiem, balvas piešķiršana šoreiz bija paša zīmējumu sērijas autora iniciatīva.
Kādas pacientu grupas tika pētītas?
Evita: Manā pētījumā piedalījās pacienti, kam diagnosticēti depresīvi traucējumi (25 dalībnieki ar depresīviem traucējumiem un 25 kontrolgrupas dalībnieki bez depresijas pazīmēm). Pētījuma laikā atkal un atkal no jauna vēroju, ka mūsu valstī, līdzīgi kā Eiropā un ASV, depresijai un tās pazīmēm no klientu puses netiek veltīta pietiekama uzmanība. Atrast pretendentus bez depresijas pazīmēm iekļaušanai kontrolgrupā izrādījās daudz sarežģītāk nekā sameklēt pacientus. Jāpiebilst, ka Latvijā pacientu vecums, kad tiek atklātas depresijas pazīmes, kļūst arvien jaunāks. Šī tendence korelē ar datiem par jauniešu agrīnu alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanu. Nelabvēlīgs psiholoģiskais klimats ģimenē, skolā vai darbavietā arī bieži tiek minēts starp iemesliem, kāpēc cilvēki jau agrā vecumā cieš no garīgās veselības traucējumiem.
Daiga: Es savā darbā pētīju pacientus ar šizofrēnijas diagnozi (25 dalībnieki). Šīs grupas pacientu zīmējumi apstiprināja vairākus pieņēmumus, ko B. M. Kohens jau iepriekš tika atzīmējis publikācijās par zīmējumu sēriju skalu. Piemēram, pacientiem ar šizofrēnijas traucējumiem labāk padodas otrais zīmējumu sērijas uzdevums – strukturētais zīmējums, kurā tiek prasīts attēlot koku, pārējie divi uzdevumi – brīvais un jūtu zīmējums – šai grupai sagādā vērā ņemamas grūtības. Daži pacientu zīmējumi tiek papildināti, ierakstot tajos vārdus. Pārsvarā šīs pacientu grupas zīmējumus raksturo tikai divu trīs krāsu izmantošana, zīmēts tiek ar krītiņa šķautni (radot līnijas), reti izmantojot sānu malu, tādēļ tēli tiek izkrāsoti ar līnijāmvai arī bieži atstāti neizkrāsoti. Lapas laukums netiek izmantots pilnībā.
Kā jums radās interese par mākslas terapiju?
Evita: Pēc pirmās izglītības esmu pedagoģe. Pirms vairākiem gadiem kādā no radošajām nometnēm viens no maniem skolniekiem bija kāds izteikti hiperaktīvs zēns ar nesamērīgu apetīti. Vienīgais, kas varēja noturēt viņa uzmanību, bija pērļu darbu darināšana. Tieši viņš tobrīd rosināja mani interesēties par mākslu kā terapijas veidu.
Daiga: Es savulaik mācījos sociālo pedagoģiju. Kādā studiju kursā lektors stāstīja par to, kā bērns var izpaust savas izjūtas, emocijas, izzīmējot tās. Lekcija mani ļoti ieinteresēja un sāku meklēt informāciju un iespējas studēt šādā jomā, atradu profesionālā maģistra studiju programmu Mākslas terapija RSU.
Ko jūs, būdamas diplomētas mākslas terapeites, varētu ieteikt cilvēkiem, kas apsver iespēju studēt šajā specialitātē?
Neslēpsim – studēt bija grūti. Studiju process ir ļoti intensīvs, tas prasīja gan laiku, gan noteiktas spējas un motivāciju pastāvīgi uzlabot savas zināšanas un praktiskās iemaņas. Taču cilvēkus ar labām priekšzināšanām un nākamās profesijas entuziastus grūtības tikai norūdīs par īstiem profesionāļiem.
