RSU doktoranta pētījums izpelnās starptautisku mediju uzmanību

Bija vēsa nedēļas nogale, un autovadītājs stūrēja savu spēkratu netālu no Dandī pilsētas Skotijā. Ieniezējās deguns, un viņš ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu spēcīgi nošķaudījās. Tomēr nieze nebeidzās, un šķavas atkārtojās vairākas reizes. Tāpat kā iepriekš – ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu. Pēkšņi asi iesāpējās kakls un sāka pietūkt. Kļuva sāpīgi pagriezt galvu uz sāniem. Kas notika? Autovadītājs, satraucies par savu veselību, nekavējoties devās uz Dandī pilsētas klīniku.

Turpinot meklēt cēloni, pacientam tika veikta kakla un krūšu datortomogrāfija. Tā atklāja sāpju iemeslu – plīsums elpceļos. Spiediens, kas radās, šķaudot ar aizvērtu muti un aizspiestu degunu, bija pārplēsis traheju.

Ārsts bija izvēles priekšā – operēt, pārvietot uz intensīvo terapiju un veikt intubāciju vai ievietot palātā un vairākas dienas tikai novērot. Pulss, elpošana, skābekļa daudzums asinīs, temperatūra bija normas robežās. Pacients jutās salīdzinoši labi, kaut arī kakls bija piepampis.

Rašads Misirovs konsultējās ar kolēģi, torakālo ķirurgu, kurš ikdienā operē pacientus ar elpceļu un krūšu traumām vai bojājumiem. Kolēģis, noskaidrojis pacienta tā brīža veselības stāvokli, ieteica stacionēt un novērot. Protams, ja dzīvības rādītāji pasliktinātos, sekotu cita rīcība.

Divas dienas pavadot klīnikā, pacients saņēma sāpju nomierinošus medikamentus, zāles iekaisuma un alerģiskas reakcijas mazināšanai. Ar īpašu aerosolu tika mazināts deguna aizsprostojums. Rezultātā pacienta veselības stāvoklis pakāpeniski uzlabojās, un viņš tika izrakstīts no slimnīcas, saņemot norādījumus vismaz divas nedēļas nestrādāt, necelt smagumus un ierobežot citas fiziskās aktivitātes, lai nepalielinātu spiedienu kakla rajonā. Ārstniecības process un norādījumu ievērošana ļāva bojājumam elpceļā pakāpeniski sadzīt.

Jau atskatoties uz šo klīnisko gadījumu, Rašads stāsta, ka tas ir pirmais, kas aprakstīts angļu literatūrā. Tomēr nevarot teikt, ka šādi gadījumi nekad nav bijuši. Iespēja iegūt šādu traumu ir neliela, tomēr pastāv.

Šķaudīšana ir viens no veidiem, kā organisms mēģina mūs pasargāt.

Tiek izvadīti kairinājumi, vīrusi, baktērijas, alergēni no deguna un blakus dobumiem, tādēļ ir jāļauj šķaudīšanai notikt dabiski, nedaudz aizklājot degunu vai muti ar plaukstu vai arī šķaudot elkoņa iekšpusē, lai neizplatītu iespējamos vīrusus.

Tomēr, ja gadās aizspiest degunu, mute ir ciet un pēc šķaudīšanas kakls iesāpas, parādās pietūkums, sāpju dēļ mazinās kakla kustības amplitūda, noteikti jādodas pie ārsta, iespējams, pat jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Pēc šā gadījuma Rašads ievietojis aprakstu nelielā medicīnas izdevumā, kas izraisījis lielu mediju interesi. Pirmo e-pastu viņš ir saņēmis no Kanādas, kam sekojusi intervija šīs valsts radioraidījumam. Nesen bijusi intervija vācu medicīnas žurnālam un vēl vienam Kanādas medijam. Jaunais ārsts piedalījies arī BBC radioraidījumā. Rašads ir apkopojis, ka 101 starptautiskais medijs ir izrādījis interesi par šo gadījumu, un par to ir viens no lasītākajiem rakstiem žurnālā British Medical Journal Case Reports.

Kā stāsta Rašads, pašlaik ir vienāds divu nedēļu ārstniecības kurss visiem pacientiem, neņemot vērā individuālos apstākļus. Dažiem pacientiem efekts ir lielāks, dažiem mazāks, dažiem vispār nekāds. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā vērtēt un izmantot katra pacienta individuālos veselības rādītājus, lai ārstniecība nebūtu tik universāla. Rašads piebilst, ka it kā ne pārāk sarežģītajai polipu izņemšanas operācijai ir savi riski, jo tā notiek tuvu acīm un smadzenēm.

Sarunas noslēgumā Edinburgas ārsts un RSU absolvents Rašads Misirovs, balstoties uz aprakstīto klīnisko gadījumu, vēlreiz aicina šķaudīt dabiski un brīvi, jo pastāv iespēja gūt traumu, aizverot muti un aizspiežot degunu.