Ģenētiskie riski un izaicinājumi krūts un olnīcu vēža diagnostikā: pētījums par BRCA1 patogēno variantu ietekmi

Vieni no izplatītākajiem ļaundabīgo audzēju veidiem sievietēm ir krūts un olnīcu vēzis, radot ievērojamu veselības aprūpes izaicinājumu gan Latvijā, gan pasaulē. Ik gadu mūsu valstī tiek diagnosticēti aptuveni 1200 jauni krūts vēža un 300 olnīcu vēža gadījumi.

Aptuveni 5 – 10 % krūts vēža un 10 – 15 % olnīcu vēža gadījumu ir pārmantoti, un tie tiek saistīti ar patogēniem ģenētiskiem variantiem – visbiežāk BRCA1 un BRCA2 gēnos. Pētījumi rāda, ka vēža attīstības risks sievietēm ar BRCA1 patogēniem variantiem atšķiras un tikai daļai šo sieviešu dzīves laikā attīstīsies krūts vai olnīcu vēzis, un tas apgrūtina precīzu riska novērtēšanu un ģenētisko konsultēšanu.

Lai noteiktu krūts un olnīcu vēža risku, pašlaik tiek ņemta vērā pacientes vai ģimenes slimības vēsture, kā arī ar vecumu saistītie kritēriji, kas kalpo par pamatu lēmumam veikt ģenētiskos izmeklējumus. Latvijā tiek testēti visbiežākie Latvijas populācijai un ģeogrāfiskajam reģionam specifiskie pārmantojamie BRCA1 patogēnie varianti. Tā kā profilaktiskās procedūras bieži vien ir invazīvas un var izraisīt smagas psiholoģiskas un fizioloģiskas sekas, ir būtiski pēc iespējas precīzāk novērtēt ikvienas sievietes, kurai ir BRCA1 patogēnais variants, individuālo vēža attīstības risku.

Ja uzlabotu riska prognozēšanu, tas palīdzētu identificēt sievietes, kurām ir augsts vēža risks un līdz ar to nepieciešama agrīna klīniskā iejaukšanās, un sievietes, kurām ir zems vēža risks un kuras varētu atlikt profilaktiskās procedūras uz vēlāku laiku.

RSU asistentes, pētnieces un doktorantes Egijas Bergas-Švītiņas disertācijas mērķis bija sniegt ieguldījumu pētījumos par potenciālajiem ģenētiskajiem faktoriem, kas ietekmē krūts vai olnīcu vēža risku sievietēm, kurām ir diagnosticēts viens no diviem Latvijas populācijā visbiežākajiem BRCA1 patogēnajiem variantiem, kā arī izpētīt un nākotnē uzlabot pārmantotā krūts un olnīcu vēža diagnostiku un profilaksi Latvijā, palīdzot ārstiem konsultēt sievietes, kurām ir BRCA1 patogēnie varianti, lai viņas var pieņemt informētu lēmumu par savu veselību.

RSU doktorante Egija Berga-Švītiņa, veicot zinātniski pētniecisko darbu. Foto no privātā arhīva

Pētījumā tika izmantotas dažādas metodes, tostarp kandidātgēnu pieeja, kas ir ģenētiskās izpētes metode, ko izmanto, lai identificētu saistību starp konkrētiem gēniem un noteiktām slimībām vai fenotipiem, un genoma mēroga asociāciju analīze (GWAS), ko izmanto, lai pārbaudītu visu genomu un atrastu ģenētiskos variantus, kas saistīti ar kādu konkrētu slimību vai īpašību, neveicot iepriekšēju gēnu izvēli.

Papildus tika salīdzināta divu genoma mēroga poligēno riska modeļu (PRS) efektivitāte, lai novērtētu kopējo ģenētisko risku sievietēm, kurām ir BRCA1 patogēnie varianti. 

Egijas Bergas-Švītiņas promocijas darba Identifying Genetic Factors Associated with Breast or Ovarian Cancer Risk in BRCA1 Pathogenic Variant Carriers (Ģenētisko faktoru, kas saistīti ar krūts vai olnīcu vēža risku, identificēšana BRCA1 patogēno variantu nesējās) aizstāvēšana notiks 2024. gada 20. septembrī. Plašāka informācija

RSU promocijas darbu katalogs