Mirklis ar studentu: Kirstena Gērenbeka
Kirstena Gērenbeka (Kirsten Gehrenbeck) ir medicīnas studente no Osnabrikas (Osnabrück) piepilsētas Vācijā. Šobrīd viņa Berlīnē ir 8. semestra studente. Kirstena ieradās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) februārī Erasmus apmaiņas programmas ietvaros mēnesi pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas Latvijā. Viņa nolēma palikt Rīgā, nevis atgriezties Berlīnē.
Kāpēc izvēlējies Latviju? Ko cerēji sagaidīt?
Izmantojot Erasmus apmaiņas programmu, gribēju doties uz kādu Austrumeiropas valsti, jo šī Eiropas daļa ir vēl maz izzināta. Baltijas valstis mani patiesi ieinteresēja, jo šeit saskaras dažādas ietekmes. Visbeidzot izvēlējos Latviju, jo dzirdēju, ka Rīga izceļas ar bagātīgu kultūras dzīvi.
Galvenokārt gribēju nedaudz paplašināt savu redzesloku. Skolas laikā man bija sajūta, ka bijušajām Padomju Savienības valstīm un to vēsturei bieži vien netika pievērsta pienācīga uzmanība. Biju sajūsmā par iespēju iepazīt Latvijas dabu, doties pārgājienā un ceļot gar jūras piekrasti.
Kādēļ izvēlējies krīzes periodu pavadīt Latvijā, ja nav iespējas pieredzēt daudzas lietas, kuru dēļ šeit ieradies?
Laikam sākotnēji negribēju noticēt, ka semestris noritēs savādāk, nekā plānots, bet tagad domāju, ka Latvija ir laba vieta, kur pavadīt šo krīzes periodu. Jūtos ērti savā dzīvoklī, un mana dzīvokļa biedrene un viņas kaķis ir lieliski krīzes laika sabiedrotie.
Nemaz nenožēloju, ka paliku šeit. Ainavas maiņa man arvien šķiet interesanta, lai gan tā nebūt nav tāda, kā to iepriekš biju iztēlojusies.
Cik bieži sazinies ar draugiem un ģimeni?
Diezgan bieži, jo šobrīd visiem ir vairāk brīvā laika. Gandrīz katru otro dienu sazinos ar draugiem, un aptuveni reizi nedēļā man ir videozvans ar ģimeni.
Ar ko nodarbojies pa dienu?
No rītiem cenšos dažas stundas atvēlēt mācībām vai piedalos tiešsaistes lekcijās. Es nodarbojos ar jogu, reizi dienā dodos pastaigā un lasu, zīmēju, klausos mūziku, skatos filmas un gatavoju. Un bieži vien aizsapņojos un atpūšos. Ar Ārvalstu studentu asociācijas starpniecību sazinājos ar Latvijas Samariešu apvienību. Ceru, ka spēšu laiku pa laikam palīdzēt pašizolācijā esošajiem cilvēkiem, piegādājot pārtiku no lielveikala.
Kā sokas ar mācīšanos attālinātā režīmā?
Man vienmēr bijis vieglāk mācīties patstāvīgi, nevis apmeklēt lekcijas. Grūti noturēt uzmanību ilgāk par dažām stundām, visu dienu pavadot iekštelpās. Man pietrūkst medicīnas studiju praktiskās puses.
Vai saņem pietiekamu atbalstu no RSU?
Jā! Arī pārējie Erasmus studenti, ar kuriem par to runāju, piekrīt – mēs esam ļoti gandarīti par palīdzību, ko saņemam no Starptautisko sakaru departamenta pārstāvēm Marutas Funtas un Anitas Krastiņas.
Vēlos viņām no sirds pateikties, ka mūs regulāri informē par notiekošo un apvaicājas, kā mums klājas.
Vai jūti, ka sāc iepazīt šo valsti?
Jā, joprojām uzzinu jaunas lietas par Latviju. Mana dzīvokļa biedrene, kura ir latviete, ir liels palīgs. Viņai varu jautāt visu. Joprojām divreiz nedēļā, izmantojot video lekcijas, apgūstu latviešu valodu. Mūsu pasniedzēja Inga ir lieliska. Viņa ir ļoti motivēta ne tikai iemācīt valodu, bet arī pastāstīt par Latviju.
Līdztekus dažreiz noskatos kādu latviešu filmu un izlasu latviešu romānu, protams, vācu valodā.
Man spilgti iespiedusies prātā notikumiem bagātā un bieži vien traģiskā Latvijas vēsture. Tomēr, manuprāt, valsts nākotne izskatās ļoti cerīga. No savas pieredzes varu apgalvot, ka jaunā paaudze ir jo īpaši atjautīga un motivēta veicināt pārmaiņas un radoši darboties.
Pašlaik varētu būt grūti plānot nākotni, jo viss mainās ļoti strauji. Tomēr, runājot par pārredzamu nākotni, kādi ir tavi plāni?
Patlaban plānoju šeit palikt līdz vasarai. Sākotnēji, atgriežoties Vācijā, gribēju paņemt brīvu semestri un doties uz dienvidaustrumu Eiropu, lai apciemotu dažus draugus, izietu praksi un sāktu darbu pie manas doktora disertācijas. Taču šobrīd plānošu darbus nedēļu uz priekšu un skatīšos, kā situācija atrisināsies. Ceru, ka nākamgad varēšu šeit uz brīdi atgriezties un izdarīt to, ko paveikt nebija iespējams.
Vai vari sniegt padomus, kā sadzīvot ar ikdienu izolācijā?
Šajā brīdī, manuprāt, visi jau esam apzinājušies rutīnas un strukturētas ikdienas nozīmi. Tomēr pēdējā laikā ļoti apzināti mēģinu nelikt sev būt tik ļoti produktīvai.
Šis ir labākais brīdis, lai saņemtu lielāku pienesumu no ārpasaules, kas nav saistīta ar universitāti vai medicīnu. Pieejami ļoti daudzi (bezmaksas) tiešsaistes kursi, tiešraides, dokumentālās filmas un grāmatas. Varat izveidot "platformu" kopā ar draugiem, lai dalītos ar padomiem un idejām, kā arī apspriestu jaunumus pie alus kausa vai pusdienām tiešsaistē.