Mirklis ar studentu: Luka Zanvalds
Luka Zanvalds (Luca Sanwald) ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 4. kursa medicīnas students. Viņš nāk no Itālijas un ir pieredzējis maratona skrējējs. Luka ir piedalījies maratonos vairākās valstīs un būtu skrējis arī Rimi Rīgas maratonā, kam bija jānorisinās šonedēļ (16.–17. maijā), tomēr pasākums ir atlikts uz vēlāku laiku. Intervijā Luka stāsta par savu ģimeni Itālijā un to, kā sociālā distancēšanās ietekmējusi treniņus un studijas.
Pastāsti par maratoniem – kad sāki skriet maratonu, un kādai distancei dod priekšroku?
Maratons nekad nav bijusi mana vienīgā prioritāte. Vispirms Itālijā es nodarbojos ar peldēšanu un piedalījos triatlona sacensībās. Savās pirmajās triatlona sacensībās piedalījos 12 gadu vecumā. Mans tēvs aizrāvās ar triatlonu pēdējos 30 gadus un pārliecināja mani izmēģināt šo sportaveidu. Tā ir olimpiskā disciplīna, kurā iekļauta peldēšana, riteņbraukšana un skriešana. No tām skriešana pirms studijām RSU nekad nav bijusi mana mīļākā disciplīna. Es skriešanai vairāk pievērsos tieši tāpēc, ka studiju dēļ mazāk laika varēju veltīt treniņiem. Kopumā dodu priekšroku garajām distancēm, tomēr laikam mana mīļākā distance ir pusmaratons (21,1 km). Mans šā gada mērķis Rīgas maratona sacensībās bija noskriet pusmaratonu ātrāk par 1 stundu un 20 minūtēm.
Luka un viņa tēvs "Rimi" Rīga maratonā 2019. gadā. Foto no privātā arhīva
Cik reizes esi noskrējis Rīgas maratonu?
Rīgas maratonu esmu noskrējis divreiz – 2018. un 2019. gadā. Abas reizes man pievienojās tēvs, un es taču nevarēju ļaut viņam uzvarēt. Mēs savā ziņā savstarpēji sacenšamies, bet viņam nav nekādu izredžu! (Smejas.)
Kā trenējies pašizolācijas laikā?
Vērojot notikumu attīstību Itālijā, jau laicīgi pieļāvu iespēju, ka līdzīgs scenārijs saistībā ar Covid-19 izplatību varētu būt arī Latvijā, tāpēc nolēmu iegādāties velotrenažieri, lai varētu pēc iespējas labāk uzturēt sevi formā pat tādā situācijā, ja pašizolācijā būtu jāpavada vairākas nedēļas. Tomēr skrienu arī svaigā gaisā tur, kur mazāk cilvēku, un līdz šim mans treniņu plāns daudz neatšķiras no iepriekšējā: brīvie vingrojumi mājās, velotrenažieris un skriešana. Diemžēl peldbaseini ir slēgti, un es saprotu to slēgšanas iemeslu.
Vai vari trenēties, ņemot vērā iepriekš izvirzīto plānu? Tevi nemāc bažas, ka pašizolācija varētu ietekmēt rezultātus?
Protams, raizējos, bet uzskatu, ka šī brīža situācija ir nepieredzēta un grūta visiem cilvēkiem. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi nolikt savas intereses malā sabiedrības labā.
Šī ir pirmā reize, kad mums, jauniešiem, jāuzņemas zināma atbildība. Mums jāsaprot, ka pat pavisam vienkāršas un nevainīgas darbības var graujoši ietekmēt mazāk aizsargātus cilvēkus. Tāpēc cenšos trenēties, cik spēju, ievērojot šī brīža preventīvos pasākumus.
Kā treniņu process, gatavojoties maratonam, atšķiras no ierastā treniņu ritma?
Treniņu plānu un padomus parasti sniedz mans treneris Itālijā, kurš seko progresam, izmantojot viedpulksteni, ar kuru tiek fiksēti mani rezultāti. Ņemot vērā manu sniegumu, plānojam turpmāko treniņu procesu.
Daudzveidība ir atslēgvārds manam treniņu plānam. Skrienu vismaz trīsreiz nedēļā, un katrs skriešanas treniņš ir atšķirīgs. Piemēram, pirmdienās dodu priekšroku tempa treniņiem, savukārt trešdienās ieplānots augstas intensitātes intervālu treniņš, sestdienās – garāks skrējiens (dažkārt skrienu kopā ar somu maratona smagsvaru Jāko Nieminenu (Jaakko Nieminen), kurš arī ir RSU medicīnas students). Mainot treniņu plānu, mans ķermenis ir spiests nepārtraukti pielāgoties un mainīties, jo tas mani sagatavo dažādam sacensību scenārijam.
Aptuveni divus mēnešus pirms sacensībām es lielākoties lieku uzsvaru uz skriešanu un tik daudz vairs necilāju svarus, jo svars, ko uzņemu, man būs jānes līdzi arī sacensībās. Tas pats attiecas uz manu diētu. Dažkārt nemaz nav vienkārši saglabāt gribasspēku un ievērot sacensībām nepieciešamo dzīvesveidu, apvienojot to ar aktīvu sociālo dzīvi. Vislabāk motivē pieteikšanās sacensībām. Tas palīdz koncentrēt uzmanību neatlaidīgam treniņu procesam.
Kā pašizolācija ietekmējusi tavu studiju procesu?
Man paveicies ar lieliskiem kursabiedriem, ar kuriem regulāri sazinos. Katru rītu no pasniedzējiem saņemam dažādus teorētiskos jautājumus un klīniskos gadījumus. Mums ar kursabiedriem ir ļoti tuvas attiecības, mēs vienmēr izrunājam un risinām visus jautājumus kopā, izmantojot videozvanu. Būtiski pieturēties pie režīma visa gada garumā.
Darbs komandā atvieglo izolācijas radīto slogu un šajos neparastajos apstākļos palīdz saglabāt "normalitātes" sajūtu. Patiesi novērtēju, ka RSU ir spējusi tik ātri un pamatīgi reaģēt uz radušos situāciju un attiecīgi rīkoties.
Kā sazinies ar ģimeni Itālijā?
Uzskatu, ka man paveicies, ka piedzīvojam ārkārtas situāciju tieši šajā brīdī, jo varu sazināties ar ģimeni jebkurā brīdī. Videozvani ļoti atvieglo ikdienu. Es ļoti novērtēju šo iespēju, jo esmu diezgan norūpējies, ka Itālijas epidemioloģiskā situācija var ietekmēt manus tuviniekus, īpaši tāpēc, ka daži no viņiem ir pakļauti lielākam riskam viņu nodarbošanās vai veselības stāvokļa dēļ. Iespēja ar viņiem sazināties mani nomierina.
Ko tu domā par lēmumiem un kārtību, ko Latvija pieņēmusi krīzes situācijā?
Man prieks, ka Latvijas valdība laicīgi ieviesusi būtiskus ierobežojumus, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Nepieciešama drosme, lai pieņemtu noteiktus lēmumus. Esmu pārliecināts, ka šie soļi atmaksāsies ar uzviju.
Līdztekus politiskajiem paziņojumiem un noteikumiem būtiskākais aspekts ir sabiedrības uzvedība un attieksme. Ikviens var sniegt savu artavu. Es labprāt ziedotu savu laiku, lai palīdzētu slimnīcās tad, kad būs nepieciešami papildspēki.