Mirklis ar studentu: Sāra Lībnere

Sāra Lībnere (Sarah Liebner) sāks 12. semestri Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Sāra ir no Vācijas, kur kopš pusaudzes gadiem ir strādājusi par pludmales glābēju. Kopš 2018. gada rudens viņa aktīvi organizē pludmales glābēju kursus RSU, un cer, ka kursus varēs atsākt arī šogad.

Kas tevi pamudināja izveidot pludmales glābēju kursus?

Simons Šaibners (Simon Scheibner) (iepriekšējais ĀSA VP 2018. gadā) palūdza noorganizēt pludmales glābēju kursus, kad dzirdēja par manām interesēm. Sazinājos ar Latvijas Pludmales glābēju asociāciju (LPGA), un viņi mums sniedza atbalstu visos iespējamos veidos.

Cik daudz cilvēku ir izrādījuši interesi?

Bija četri kursi, katrā pa 10-15 studentiem. Šajā pavasarī uzsākām piekto kursu, bet diemžēl to vajadzēja atcelt COVID-19 pandēmijas dēļ. Lielākā daļa studentu, kuri kursus apmeklēja, bija ārvalstu studenti, bet pievienojās arī daži studenti no Latvijas. Visi bija laipni gaidīti.

Pastāsti par savu pludmales glābējas pieredzi!

Ieguvu jaunākā pludmales glābēja kvalifikāciju, kad man bija 13 gadu. Turpināju daudzas stundas ieguldīt peldēšanas apgūšanā un teorijā un par glābēju pludmalē sāku strādāt 16 gadu vecumā. Kopš tā laika lielāko daļu brīvdienu, kā arī karstās vasaras dienas pēc skolas esmu pavadījusi pludmalē. Pludmales glābēja darbs nozīmē ne tikai konkrētu paņēmienu pārzināšanu, bet arī spēju atpazīt riskantu uzvedību un novērst nelaimes gadījumus, pirms tie notiek. Nepieciešamas ļoti labas novērošanas prasmes. Tāpat pludmales glābējam vasara jāpavada ārā, visu dienu baudot ūdeni un sauli. Kā gan tas var nepatikt?

Kāpēc tu domā, ka to ir svarīgi iemācīties?

Ārkārtas gadījumā pludmales glābējs var nekavējoties pamanīt problēmu, bet var būt nepieciešams laiks, lai pieveiktu attālumu līdz cilvēkam, kuram ūdenī nepieciešama palīdzība. Parasti cits peldētājs ir tuvumā un var cietušo sasniegt ātrāk. Šie drosmīgie pludmales apmeklētāji parasti riskē ar pašu dzīvībām, lai palīdzētu citiem, par to pat nedomājot. Tāpēc uzskatu, ka katram peldētājam ir jāiemācās, kā tuvoties un palīdzēt slīkstošam cilvēkam, ja nu nejauši sanāk būt pirmajiem, kuri spēj sniegt palīdzību.

Kuras ir visriskantākās rīcības, kādas esi novērojusi?

Peldētāji parasti par maz novērtē vēju un straumes pie jūras krasta. Piepūšamos matračus var iepūst jūrā! Ziemeļu jūrā ir plūdmaiņas, kas nozīmē, ka ūdens nāk un iet ar neredzamām straumēm. Nedroši peldētāji un bērni var nespēt aizpeldēt atpakaļ līdz krastam. Turklāt plūdmaiņas aiz sevis atstāj slidenus oļus un asas gliemežnīcas, uz kuriem bieži var savainoties.

Pastāsti par neaizmirstamu negadījumu, kuru esi piedzīvojusi!

Šovasar biju pārsteigta, pārņemot cietušo no divām pusaudzēm, kuras pirmās bija piepeldējušas. Viņām izdevās noturēt cilvēku virs ūdens, līdz ieradās pludmales glābēji.

Kura ir tava mīļākā peldvieta no tām, kurās esi bijusi?

Mīļākā vieta ir manas dzimtās pilsētas pludmalē, jo to es pārzinu vislabāk. Bet visvairāk man atmiņā palikusi peldvieta Dienvidāfrikā pie Indijas okeāna, kur lūdzu vietējiem pludmales glābējiem parādīt, kā jāpeld lielos viļņos. Viņi parādīja!