Jaunais pētnieks: par galvas smadzeņu novecošanu

Nauris Zdanovskis ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes studiju programmas Medicīna 6. kursa students. Viņš, sadarbojoties ar RSU Medicīnas fakultātes Radioloģijas katedru, izstrādājis zinātniski pētniecisko darbu Galvas smadzeņu hipokampālo struktūru intravitālais tilpums un MR volumetriskās izmaiņas smadzeņu novecošanā.

​

Darba vadītāja: RSU Radioloģijas katedras vadītāja prof. Gaida Krūmiņa.

Darba konsultante: neiropsiholoģe (Dr. psych.) Jeļena Harlamova.

Savu pētniecisko darbu Nauris Zdanovskis prezentēja maģistrantu un doktorantu zinātnes komunikācijas konkursa "ResearchSlam" finālā 15. maijā, kurā ieguva 4. vietu. Darbs aizstāvēts arī RSU Radioloģijas katedrā.

Nauris Zdanovskis par darba tēmas izvēli: "Par neirozinātni kā par atsevišķu zinātnes nozari pirmo reizi dzirdēju Eiropas Radiologu kongresā 2013. gadā. Kopš tā laika pastāvīgi sekoju jaunākajām atziņām un pētījumiem neirozinātnē, tāpēc, kad bija jāizvēlas tēma pētnieciskajam darbam, nebija ilgi jādomā, kurā nozarē veikšu pētījumu. Savu nākotni vēlos saistīt ar radioloģiju, tāpēc devos pie RSU Radioloģijas katedras vadītājas prof. Gaidas Krūmiņas, un kopīgi izvēlējāmies pētnieciskā darba tēmu."

Iedzīvotāju populācija ar katru gadu kļūst vecāka. 2014. gadā pasaules iedzīvotāji, kas vecāki par 65 gadiem, bija 8 %, un tiek prognozēts, ka 2050. gadā tādu būs jau 16 % [Alzheimer’s disease international, 2014].

Cilvēkam novecojot, noveco arī tā smadzenes. Galvas smadzeņu klīniskās novecošanās pazīmes ir kognitīvie traucējumi (atmiņas, uzmanības, izziņas, spriestspējas, vizuālās uztveres un/ vai domāšanas traucējumi) un demence (atmiņas, intelekta, spriešanas spēju, sociālo prasmju un emocionālo reakciju zudums, rezultātā cilvēks vairs nespēj piedalīties ikdienas aktivitātēs).

Līdz ar populācijas novecošanu palielinās kognitīvo traucējumu un demences sastopamība. Līdz ar to modernās radioloģiskās izmeklēšanas metodes kļūst par neatņemamu sastāvdaļu minēto traucējumu diagnostikā, novērošanā un patoloģiski fizioloģisko mehānismu noskaidrošanā.

Pētnieciskajā darbā, izmantojot jaunās moderno magnētiskās rezonanses (MR) iekārtu tehniskās iespējas galvas smadzeņu izpētē, tika aplūkots galvas smadzeņu hipokampālo struktūru tilpums, volumetriskās izmaiņas smadzeņu novecošanā un salīdzināti hipokampa tilpuma rādītāji ar neiropsihologa veiktajiem testiem.

Pētījumā iegūtie rezultāti raksturo hipokampālo struktūru (galvas smadzeņu struktūra, kas atrodas deniņu daivā) lielumu, atšķirības labajā un kreisajā smadzeņu puslodē, saistību ar vecumu, kā arī kognitīvo traucējumu raksturu un izteiktību. Pacientiem ar kognitīviem traucējumiem hipokampa tilpuma rādītāji vidēji bija par 11,86 % mazāki. Vidēji vislielākais tilpuma samazinājums tika novērots pacientiem ar Alcheimera demenci (24,19 %), savukārt vismazākais tilpuma samazinājums tika novērots pacientiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem (8,16 %). Tika novērota arī hipokampa tilpuma izmaiņu saistība ar ilgtermiņa un īstermiņa atmiņas darbību.

Kombinējot hipokampa tilpuma izmaiņas un citu galvas smadzeņu struktūru radītājus, kā arī analizējot jaunākos neirozinātnes pētījumus par galvas smadzeņu nervu šūnu savstarpējo funkcionālo un strukturālo savienojumu saistību, paveras perspektīva specifisku un augsti jūtīgu magnētiskās rezonanses izmeklēšanas protokolu izveidei. Rezultātā rodas iespēja agrīni diferencēt un diagnosticēt dažādus kognitīvo traucējumu veidus, kas ļauj laicīgi koriģēt faktorus, kas ietekmē smadzeņu novecošanu.

Līdz šim paveiktais darbs uzskatāms par nelielu, bet noderīgu pētījumu cilvēka smadzeņu kognitīvo spēju izpētē un raksturošanā ar objektīvām radioloģiskām metodēm.