Mirklis ar studentu: Keita Kuzanova

Keita Kuzanova (Kate Kuzanov) ir no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi. Augustā viņa sāka studēt medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

Radinieks teica, ka noteikti jāmācās RSU, jo tur ir labākās medicīnas studijas Latvijā. Ņēmu vērā viņa padomu un nemaz nenožēloju!

Lūdzu, pastāsti par savu radinieku!

Viņš ir attāls radinieks, bet uztur kontaktu ar manu tēvu, jo abi ir ārsti. Ieradās Latvijā 20. gadsimta 80. gados. Sākumā viņš gribēja mācīties Latvijā, pēc tam doties uz Rietumeiropu, bet izlēma palikt, jo viņam ļoti iepatikās Latvija. Viņš te ir apmeties uz dzīvi un nodibinājis ģimeni.

Kādas kultūras atšķirības esi pamanījusi starp Latviju un Gruziju?

Gruzīni ir ļoti viesmīlīgi. Mums ir teiciens "pārsteidzošas lietas" – tas nozīmē "viss ārzemniekiem", jo viss labais ir paredzēts citiem. Restorānos ir pieņemts ārzemniekiem uzsaukt maltīti vai dzērienu. Viesmīlība ir norma. Man šķiet, ka Latvijā tā nav. Runāju angļu valodā, bet daudzi vietējie, īpaši tie, kuri ir vecumā pāri piecdesmit, angļu valodu nepārzina un runā ar mani latviešu valodā. Viņi necenšas man palīdzēt, jo domā, ka man ir jārunā latviski. Labi, ka es runāju krievu valodā, tad gan cilvēki man atbild, un jūtos, ka esmu te gaidīta. Dažreiz šķiet, ka cilvēku attieksme ir vēsa, bet patiesībā tur vainojama valodas barjera. Vēl jāpierod pie latviešu saskarsmes distances jeb "personīgās telpas". 

Vai Latvijā esi bijusi kādā gruzīnu restorānā?

Jā, dažos esmu bijusi! Ēdu hinkali – tas ir gruzīnu ēdiens, atgādina pelmeņus, tikai gardāks. Gruzijā var nopirkt 50 gabalus par 8 eiro, Latvijā par šo pašu naudu – tikai piecus! Tas bija nepatīkams pārsteigums man un draugam no Gruzijas. Ēdiens bija garšīgs, viss garšoja autentiski, bet cenas briesmīgas! 

Var peldēties un raudzīties sniegotajos kalnos. Tas ir visskaistākais, kas Gruzijā ir!

Gruzija ir burvīga vieta atpūtai, bet tur dzīvot es neieteiktu. Gruzija ir konservatīva valsts, un cilvēki tur stingri ievēro tradīcijas. Mēs esam par dzimumu līdztiesību, taču mums šajā jomā vēl daudz darāmā. Šķiet, esam gadus desmit atpalikuši no Eiropas. 

Kādus svētkus jūs svinat?

Ziemassvētkus īsti nesvinam, bet svinam Jaungadu. Esam pareizticīgie, tādēļ Jaungads tiek svinēts 7. janvārī, un mēs sākam to darīt jau 31. decembrī. Sanākam visi kopā un ejam ielās. Gruzijā cilvēki labprāt svin svētkus ģimenes lokā – sapulcējamies un ēdam svētku vakariņas. 

Ir vēl citas īpašas svinības, un vairums cilvēku, kuri nedzīvo Gruzijā, par tām neko nav dzirdējuši. Tā ir Lomisoba jeb Lomisa dienas svinības – aitu kaušanas svētki. Lauku ciematos nežēlīgi nogalina aitas. Aitām nocērt galvu, tas ir ļoti asiņains skats. Pilsētnieki un dzīvnieku aizsardzības grupas protestē, bet cilvēki lauku ciematos nevēlas piekāpties. Viņi reliģiskā rituālā noslaktē aitas. Parasti vairāk, nekā var apēst. 

Kā tev pietrūkst visvairāk?

Protams, pietrūkst vecāku. Grūti pierast, ka maltītes jāgatavo pašai. Grūti visu darīt pašai – gatavot ēst, rūpēties par sevi. Neesmu Latvijā ilgi, tāpēc ļoti pēc mājām noilgojusies vēl neesmu.

Ko domā par lielveikaliem Latvijā? Vai pārtikas preces ir ļoti atšķirīgas?

Patiesībā Latvijas veikalos ir daudz preču no Gruzijas. Te var iegādāties saldētus hinkali, Borjomi minerālūdeni un daudz ko citu. Redzot jūsu veikalos Gruzijas preces, ļoti priecājos, jo tās man atgādina par mājām.

Vai un kurš latviešu ēdiens tev šķiet dīvains, neparasts?

Ir daudz dīvainu ēdienu, bet man ļoti garšo kartupeļu pankūkas. Runāju ar mammu un stāstīju, ka gatavoju kartupeļu pankūkas, bet viņa nesaprata, par ko ir runa. Ļoti garšīgi, ēdu tās gandrīz katru rītu.

Vai šī ir pirmā reize, kad esi prom no ģimenes?

Jā! Covid-19 rada papildu satraukumu. Studijas universitātē atkal notiks attālināti. Visi ir noraizējušies. Šonedēļ ir kolokvijs, tamdēļ esmu vēl vairāk noraizējusies. 

Kam tu Latvijā lūdz padomu vai palīdzību?

Man ir ļoti paveicies, jo kursabiedri ir ļoti draudzīgi, mēs bieži sarakstāmies. Dažreiz aicina mani ciemos, kopā gatavojam, un viņi man ļoti palīdz, pamāca. Man ir jauka istabas biedrene, kura dažreiz gatavo, ja man daudz jāmācās. Viņa arī palīdz mācībās un sniedz padomus. Man ir ļoti paveicies. 

Foto no privātā arhīva

Vai tev ir izdevies šeit iegūt jaunus draugus?

Bija daži pasākumi, bet es tajos nepiedalījos, jo biju noraizējusies par Covid-19. Pirms nodarbību sākuma, kad studijas vēl notika tiešsaistē, kopā ar kursabiedriem, kuri jau bija Rīgā, devāmies uz pilsētu. Sadraudzējāmies un pēc tam tikāmies katru dienu. Tagad kopā mācāmies un palīdzam cits citam. Tas ir jauki!

Ziemassvētkos brauksi uz mājām? Vai vēl pāragri spriest?

Zinu, ka daudzi draugi dosies mājās, bet domāju, ka es gan ne, jo negribu Gruzijā desmit dienas pavadīt pašizolācijā un pēc tam vēl desmit dienas, atgriežoties Latvijā. Nemaz nesanāktu, jo ir tikai 17 brīvdienas. Domāju, labāk ciemošos pie kursabiedrenes, viņa dzīvo Igaunijā, un nebūs jāievēro pašizolācija. Varbūt Ziemassvētkus svinēsim kopā. 

Vai ir kādi stereotipi par gruzīniem, ko vēlies kliedēt?

Cilvēki jauc Gruziju ar Džordžiju (angļu: Georgia), kas ir Amerikas Savienoto Valstu štats. Nezina, kur Gruzija atrodas, jo tā ir ļoti maza valsts. Gruzija ir Āzijā, tāpēc cilvēki bieži jauc ar citām valstīm, piemēram, Kazahstānu. 

Kā tas nākas, ka tev ir ļoti laba angļu valodas izruna? Vai mācījies ārzemēs?

Nē, bet man ļoti patīk angļu valoda! Zināju, ka studēšu ārzemēs, tādēļ centos uzlabot izrunu un angļu valodas zināšanas. Mācījos, jo zināju, ka valoda noderēs.