Universitāte kā veselības digitālās ekosistēmas zināšanu un koordinācijas centrs

Šobrīd dzīvojam vidē un sabiedrībā, kas strauji mainās. Mēs redzam, ka Covid-19 pandēmija strauji izraisīja ļoti liela mēroga pārmaiņas. Neatkarīgi no tā, ko mums nesīs rītdiena, mēs jau zinām konkrētus soļus risku mazināšanai.

Agrita Kiopa

Zinātņu prorektore, RSU Zinātnes padomes priekšsēdētāja

Lai cilvēki saglabātu vai atgūtu veselību, svarīgs ir veselīgāks dzīvesveids un uzvedība, veselīgāka vide, uzlabota uz pierādījumiem balstīta veselības politika, kā arī efektīvāki risinājumi veselības veicināšanai un slimību profilaksei. Minēšu vairākus piemērus, kuros datiem ir liela loma – personalizētā medicīna, Covid-19 slimības pārvarēšana, kā arī dzemdes kakla vēža skrīnings un novēršana.

Personalizētā medicīna

Šobrīd viens no jaunākajiem un efektīvākajiem risinājumiem ir personalizētā medicīna, kas ņem vērā ģenētiku. Zinātniskie atklājumi parāda, kā katra cilvēka unikālais ģenētiskais un molekulārais profils padara viņu uzņēmīgu pret noteiktām slimībām, tostarp kā dažādi cilvēki var dažādi reaģēt uz medikamentiem.

Zinot cilvēka ģenētisko profilu, ar to saistītos riskus un paredzamās reakcijas, ārsti var pieņemt labākus lēmums, piedāvāt labāku un drošāku ārstēšanu, rezultātā paildzinot cilvēka mūžu.

Tā visa priekšnosacījums ir dati – gan cilvēka veselības, gan medicīniskie, gan arī pētniecības. Ja tie ir savstarpēji savietojami un papildināmi, tad tos var ātri un efektīvi izmantot cilvēka labā. Ja to nav, būs gadījumi, kad cilvēki nesaņems nepieciešamo palīdzību, vai vēl sliktāk – saņemtā ārstēšana nedos cerētos rezultātus.

Covid-19 pārvarēšana

Covid-19 pandēmija parāda, cik ir svarīgi, lai dati par vīrusu un pacientiem tiktu regulāri apkopoti. Turklāt tikpat svarīgi ir tas, lai šie dati būtu atrodami, pieejami un izmantojami analīzei atbildīgajiem dienestiem visā pasaulē. Tikai tādā veidā, savietojot datus no visas pasaules, zinātnieki var izsekot pie mums nonākušā vīrusa izcelsmi un izplatību Latvijā, un rezultātā plānot veiksmīgāku ārstēšanu. Pavasarī mums izdevās katru ievesto vīrusa mutāciju apstādināt.

Svarīga ir arī informācija par to, kā vīruss uzvedas organismā, cik ilgi tur izdzīvo, kā ietekmē dažādas orgānu sistēmas, cik ātri un uz cik ilgu laiku veidojas imunitāte pret šo vīrusu. Uz šiem jautājumiem var atbildēt, tikai iegūstot un analizējot datus, kas apkopoti plašos, starptautiskos pētījumos.

Dzemdes kakla skrīnings

Savukārt, lai varētu pilnībā novērst dzemdes kakla vēzi un paildzināt sieviešu mūžu, nepieciešami dati no Vēža reģistra, vakcinācijas pret CPV (latviešu valodā – cilvēka papilomas vīruss) jeb HPV (angļu valodā – human papilloma virus) reģistra, kā arī vēža šūnu un CPV skrīninga (turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm). Šādu reģistru esamība, kvalitāte un savietojamība ļautu ārstiem savlaicīgi konstatēt pataloģijas, CPV klātbūtni un attiecīgi reaģēt. Šeit ir daudz darāmā darba, uzlabojot reģistru kvalitāti un savietojamību.

RSU kā veselības digitālās ekosistēmas zināšanu un koordinācijas centrs

RSU ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša pētniecības un zinātnes universitāte. Mūsu universitātē strādā vadošie sabiedrības veselības, medicīnas un datu speciālisti, kā arī medicīnas tiesībās specializējušies juristi, tāpēc varam nodrošināt kompetenci, kas saistīta ar datu lietošanu.

Mēs jau esam izveidojuši divus atvērtās piekļuves repozitorijus. Repozitoriji ir saistīti ar Eiropas Atvērtās Zinātnes datu mākoni. RSU darbojas arī Bioinformātikas pētniecības grupa Baibas Vilnes vadībā. RSU Stomatoloģijas institūtā veidojam Digitāli vizuālo tehnoloģiju centru, kas ir daļa no Rīgas Tehniskās universitātes vadītā Baltijas Biomateriālu ekselences centra konsorcija. Tas nodrošina pilnu biomateriālu izstrādes ciklu – no materiālu izstrādes līdz ieviešanai klīnikās.

Veselības un medicīnas jomas datus no citiem datiem atšķir tas, ka te ir sensitīvie dati, kas pieder cilvēkam, un tikai katrs cilvēks var lemt, kā ar viņa datiem drīkst rīkoties citi. Vienlaikus šie dati ir kritiski svarīgi medicīnas izglītībā un pētniecībā. Lai šādus datus atvērtu studijām un pētniecībai, kā arī savietotu ar pētniecībā iegūtajiem datiem, ir nepieciešams skaidrs regulējums un kārtība. Tādas pagaidām diemžēl vēl nav. Tāpēc esam aktīvi iesaistījušie Veselības ministrijas starpinstitūciju darba grupā Biobanku likuma izstrādei, parakstījuši sadarbības memorandu ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, darbojamies Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupās šīs jomas sakārtošanai.

Tāpat arī ieguldījumi medicīnas un veselības nozaru digitalizācijā saprotamu iemeslu dēļ līdz šim nav veikti. Tagad, kad digitālā transformācija ir gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības prioritāte, situācija mainās. Mums ir jāstrādā, lai attīstītu augstākā līmeņa digitālās prasmes, proti, tās prasmes, kas saistītas ar veselības pakalpojumu sniegšanu un veidošanu, datu analīzi un pētniecību. Mums ir arī jāveido atbilstoša infrastruktūra.

Runājot par tehnisko pusi, esam arī sagatavojuši projektu atvērto datu infrastruktūras attīstībai, kas papildina mūsu partneru – Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Organiskās sintēzes institūta, Latvijas Universitātes un slimnīcu projektus. Uzskatām, ka kopīgā darbā, izmantojot mūsu zināšanas, nonāksim pie laba rezultāta jau tuvākajā laikā. Lai tas notiktu, svarīga ir gan datu tehniskā integrācija, gan arī pušu koordinācija. Ņemot vērā mūsu kompetenci un speciālistu tīklu, kā arī to, ka esam cieši saistīti gan ar universitāšu slimnīcām Rīgā (Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, gan reģionālajām slimnīcām, mēs redzam, kā varam būt noderīgi – varam gan izstrādāt to izmantošanas normatīvo regulējumu, gan varam piedalīties datu tehnisko risinājumu izmantošanā un savietošanā ar veselības sistēmu. Varam uzņemties ekosistēmas koordinācijas lomu!

Avots: Delfi.lv