Mani aizrauj pētniecība – viss jaunais un izzinātais

RSU doktorante Justīne Vīķe

Doktora studiju programma: Socioloģija

Doktora darba nosaukums: Zinātnieku un komersantu iesaiste izgudrojumu komercializēšanā Latvijā, izmantojot zinātnes komunikācijas instrumentus

Darba vadītāji: doc. p. i. Anda Laķe un doc. Ivans Jānis Mihailovs

​

KAS pēta?

"Dzīvē un doktorantūrā man svarīgi ir cilvēki. Doktorantūras laikā esmu izjutusi vislielāko cilvēku atbalstu – ģimenes, kolēģu un, protams, promocijas darba vadītāju. Jau tagad zinu, ka lielākais ieguvums no studijām doktorantūrā būs iegūtie kontakti un iepazītie cilvēki.

Pētniecība – viss jaunais un izzinātais – mani aizrauj. Arī akadēmiskais darbs noteikti ir mans dzīves aicinājums. Pašlaik Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) studentiem vadu nodarbības par radošās domāšanas attīstīšanu studiju kursā Zināšanu un inovāciju menedžments."

KO pēta?

"Es pētu to, kā zinātne var kalpot sabiedrībai jeb kāda ir universitātes trešās misijas organizēšanas sistēma Latvijā. Pirmās divas universitātes misijas ir izglītības nodrošināšana un pētniecība, bet trešā ir zināšanu un tehnoloģiju pārnese sabiedrībai. Līdz ar to promocijas darbā pievērsos zinātnes socioloģijas, tehnoloģiju pārneses un zinātnes komunikācijas izpētei.

Zinātnes socioloģijas izpēte, ja var tā teikt, ir zinātne par zinātni. Zinātne kā sociāla aktivitāte, kurā mani interesē zinātnes spēja pašatražoties un zinātnisko kopienu veidošanās process. Tehnoloģiju pārnese – process, kas nodrošina universitātē radīto zināšanu nodošanu komersantiem – ir mana promocijas darba galvenais izpētes objekts.

Zinātnes komunikācijas procesu pašlaik esmu aprakstījusi tikai teorētiski. Zinātnieku un sabiedrības, t. sk. industrijas pārstāvju, attiecības laika gaitā ir ļoti mainījušās, jo līdz 19. gadsimtam zinātnieki bija prioritārā statusā un paši izvēlējās, kā un kad komunicēt ar sabiedrību un vai to darīt vispār, bet 20. / 21. gadsimtā zinātnes un sabiedrības attiecības ir mainījušās. Zinātniekiem mūsdienās ir jādara zināmi savi pētījuma rezultāti sabiedrībai un arī jāapzina sabiedrības vēlmes un vajadzības dažādu problēmsituāciju risināšanai, jo, ja zinātnieks par saviem pētījuma rezultātiem nevienam nestāsta, neviens par viņa veikumu vai atklājumu tā arī neuzzina. Zinātniekiem mūsdienās ir jāveido savs PR.

Pašlaik aktuāls ir jautājums par kanāliem un instrumentiem, kā zinātnes komunikācijas procesu nodrošināt, līdz ar to savā darbā turpmāk plānoju pētīt, kuri zinātnes komunikācijas instrumenti ilgtermiņā varētu darboties Latvijā un kurus no tiek zinātniekiem būtu visērtāk un efektīvāk izmantot. Jo ne jau visiem zinātniekiem ir labas komunikācijas spējas, ne visi grib lietot sociālos medijus un uzstāties ar publiskām lekcijām, lai stāstītu par saviem sasniegumiem zinātnē."

"Rīgas Stradiņa universitāte doktorantūras laikā sniedz drošības izjūtu un atbalstu, kas tik ļoti ir nepieciešams, laužot līdzšinējos zinātniskos pieņēmumus un dogmas," par studiju procesu saka RSU 3. kursa socioloģijas doktorante Justīne Vīķe.

KĀPĒC pēta?

"Mūsdienās globālā ekonomika pieprasa piekļuvi zināšanām. Pētnieki tiek mudināti praktiskos pētījumus veikt, ņemot vērā ražotāju vēlmes un intereses. Turklāt viens no pētnieka pienākumiem ir komunicēt ar sabiedrību. Šie ir ļoti aktuāli jautājumi mūsdienu sabiedrībā.

Par zinātnes komunikāciju es uzzināju tad, kad sāku rakstīt maģistra darbu RSU studiju programmā Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība par barjerām, kas ietekmē zinātnisko izstrādņu komercializāciju Latvijā. Tad mans pašreizējais promocijas darba vadītājs Ivans Jānis Mihailovs ieteica pievērst uzmanību zinātnes komunikācijas jēdzienam.

Interesi par tehnoloģiju pārnesi un zinātnes komunikāciju vairoja mans darbs RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktā, kur esam kā tulki starp zinātniekiem un komersantiem, kuri apzina vienas un otras puses vajadzības un meklē sadarbības iespējas.

Man patīk, ka par manas disertācijas tēmu ikvienam ir viedoklis, īpaši zinātniskajās konferencēs tā raisa diskusijas. Dažu labu zinātnieku jautājums par zinātnes komunikāciju izgrūž no ierastās komforta zonas, jo viņš uzzina, ka līdz šim nav veicis visus zinātnieka pienākumus – rezultāti nav nodoti sabiedrībai izmantošanai. Ir tāds ļoti labs teiciens, ka pētījums nav pabeigts, kamēr neesi par tā rezultātiem izstāstījis. Diskusiju raisošs jautājums ir arī par zinātnieku sadarbību ar ražotājiem (komersantiem)."

KĀ pēta?

"Mana pētījuma galvenais mērķis ir identificēt faktorus, kas ietekmē zinātnieku un komersantu iesaisti zinātnisko izgudrojumu komercializācijas procesā Latvijā, rezultātā izveidojot teorētisku sadarbības platformu zinātniekiem un komersantiem, kurā ir pieejama informācija par atklājumiem un kompetencēm zinātniskajās institūcijās. Protams, mans vislielākais gandarījums būtu, ja šis modelis pēc tam tiktu ieviests arī Latvijas praksē.

Pašlaik ir veiktas intervijas ar Latvijas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu pārstāvjiem. Tuvākajā laikā intervēšu inovācijas politikas veidotājus, komersantus un zinātniekus, lai identificētu zinātnes komunikācijas procesa problēmas un apzinātu iespējamos risinājumus."

KO secina?

"Tā kā pētījums vēl nav pabeigts, par secinājumiem pašlaik runāt ir pāragri. Vienu gan es varu pateikt, ka zinātne nekad nesniedz tādu risinājumu, lai viena jautājuma vietā nerastos desmit jauni."