Pētījums par faktoriem, kas veicina iekaisumu deniņu un apakšžokļa locītavās bērniem ar juvenilo idiopātisko artrītu

5. martā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Zane Dāvidsone aizstāvēs promocijas darbu Temporomandibulāro locītavu artrīta attīstību ietekmējošie faktori, klīniskie un radioloģiskie simptomi bērniem ar juvenilu idiopātisku artrītu.

Bērniem ar juvenilo idiopātisko artrītu (slimība, kas norit ar hronisku locītavu iekaisumu) nereti attīstās iekaisums temporomandibulārajās jeb deniņu un apakšžokļa locītavās. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka artrīts šajās locītavās bieži vien norit bez simptomiem, kas apgrūtina diagnostiku, savukārt neārstēta iekaisuma sekas var radīt būtiskus apakšžokļa augšanas traucējumus, kas var izpausties kā patoloģiski izmainīts sakodiens, mikrognātija (neproporcionāli samazināts apakšžoklis), samazināts mutes atvērums, funkcionāli traucējumi – sāpes ēdot, runājot.

Lai novērstu iespējamās sekas, nepieciešama agrīna artrīta diagnostika, lai izvēlētos ārstēšanas metodes, kas samazinātu iekaisumu. Zelta standarts šo locītavu bojājuma diagnostikā ir magnētiskās rezonanses izmeklējums, ko nav iespējams veikt visiem bērniem ar juvenilo idiopātisko artrītu, turklāt dažādos slimības posmos. Nepieciešams noteikt to slimnieku grupu, kuriem ir augstāks risks deniņu un apakšžokļa locītavu artrītam.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi faktori ietekmē iekaisuma attīstību temporomandibulārajās locītavās, kā arī tas, kā dažādi slimnieka subjektīvie un objektīvie simptomi (slimības pazīmes) saistīti ar magnētiskās rezonanses izmeklējuma atradi. Slimnieku grupās ar un bez iekaisuma pazīmēm magnētiskās rezonanses izmeklējumos tika analizēti demogrāfiskie faktori, dažādi klīniskie un laboratoriskie rādītāji, kas tiek izmantoti, lai novērtētu slimības aktivitāti, kā arī ģenētiskie faktori – HLA (human leukocyte antigen – cilvēka leikocītu antigēni) II klases alēles.

Pētījumā konstatēts, ka artrīts deniņu – apakšžokļa locītavās biežāk attīstās JIA slimniekiem ar paaugstinātu C reaktīvo proteīnu (iekaisuma rādītājs asinīs). Noteiktas HLA II klases alēles ir saistītas ar augstāku risku artrītam minētajās locītavās, savukārt citām ir aizsargājoša nozīme. Vērtējot subjektīvos un objektīvos temporomandibulāro locītavu artrīta simptomus, konstatēts, ka statistiski ticami vairāk simptomu ir slimnieku grupā, kuriem radioloģiski (ar MRI) konstatē aktīva un hroniska iekaisuma pazīmju kombināciju. Loģistiskās regresijas modelī objektīvo simptomu skaitam pieaugot par vienu simptomu, varbūtība pozitīvai magnētiskās rezonanses izmeklējuma atradei pieaug 2,3 reizes. Magnētiskās rezonanses izmeklējuma atrade slimniekiem bez simptomiem statistiski ticami biežāk ir bez patoloģiskām izmaiņām.

Pētījuma rezultāti palīdzēs izlemt, kuriem hroniska artrīta slimniekiem būtu nepieciešams veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai pēc iespējas agrīnāk diagnosticētu artrītu un sāktu atbilstošu ārstēšanu. HLA II klases alēļu genotipēšanas rezultāti sniedz būtisku ieguldījumu juvenila idiopātiska artrīta patoģenēzes izpratnē un nākotnē varētu tikt izmantoti diagnostikā.