EIT Health Veselības aprūpes rīta sarunu uzmanības centrā – datu koplietošana atvērto inovāciju aliansēs

6. jūnijā notika EIT Health Veselības aprūpes rīta sarunu cikla 2024. gada pirmais pasākums. Virstēmas Atvērtās inovācijas ceļi: sadarbības veidi, alianses un tīkli ietvaros tika runāts par atvērto inovāciju aliansēm un kā tās var veicināt veselības aprūpes datu sekundāro izmantošanu: kā dati tiek atvērti koplietošanai atvērto inovāciju radīšanai.

Diskusijas rada tīklošanās vidi veselības aprūpes domātājiem un darītājiem

Veselības aprūpes datu izmantošana inovācijām un pakalpojumu uzlabošanai

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (EIT Health) Latvijas centra organizētajā pasākumā Latvijas veselības nozares pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar Nīderlandes pieredzi. Augsto tehnoloģiju programmatūras jaunuzņēmuma Roseman Labs pārstāvja Mihaela Hoislera-Leitgeba (Michael Häusler-Leutgeb) tiešsaistes prezentācijā tika analizētas datu koplietošanas problēmas veselības aprūpē, kas rodas no datu sadrumstalotības un dažādiem datu standartiem. Būtisks šķērslis ir datu privātuma nodrošināšana, vienlaikus iegūstot vērtīgas atziņas no apvienotajām datu kopām. Prezentācijā tika parādīti praktiski piemēri, kā Roseman Labs platforma šifrē sensitīvus datus jau to avotā, nodrošinot iespēju piekļūt datiem, saglabājot privātumu un atbilstību Vispārējās datu aizsardzības regulas (GDPR) prasībām. Šī platforma ļauj sasaistīt vairāku pacientu datu kopas no dažādiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi atvieglojot jaunu sakarību un ieskatu atklāšanu pacientu pieredzes ceļos, nepiekļūstot individuāliem pacientu datiem.

Roseman Labs pārstāvja M. Hoislera-Leitgeba tiešsaistes prezentācija

Piekļuve kvalitatīviem datiem ir atslēga labai pētniecībai un inovācijām

Latvijā būtiska ir organizāciju sadarbība un mijiedarbība veselības aprūpē, izmantojot sekundāros datus. Daudzpusējās paneļdiskusijas laikā, ko moderēja Longenesis līdzdibinātājs un izpilddirektors Emīls Sjundjukovs, un piedalījās valsts pārvaldes, veselības aprūpes iestāžu, akadēmiskās institūciju un privāto laboratoriju pārstāvji, kā arī veselības aprūpes uzņēmumi, dalībnieki centās noskaidrot, kas ir nepieciešams, lai efektīvāk izmantotu katras iesaistītās puses radītos datus pētniecības un inovāciju nolūkos.

Ieskicējot situāciju, veselības ministra padomnieks digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstības jautājumos Ņikita Trojanskis minēja, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz digitālo datu, tomēr tie bieži vien nav strukturēti. Lai gan tiek modernizēti dažādi reģistri, piemēram, onkoloģijas un laboratorijas datu reģistri, primāro datu kvalitātes uzlabošana ir būtisks jautājums, jo nepieciešami standartizēti un augstas kvalitātes dati. Veselības ministrija šovasar sāks strādāt pie regulējuma šim nolūkam. Tiek izstrādāts arī likums par datu otrreizējo izmantošanu, kas noteiks nosacījumus datu piekļuvei un izmaksām, kā arī nodrošinās pacientu datu aizsardzību.

Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes departamenta projektu vadītājs Ingmārs Kreišmanis pauda, ka pašlaik pētnieki saskaras ar juridiskām neskaidrībām un infrastruktūras trūkumu sensitīvu datu apstrādei. Latvijas atvērtā zinātnes stratēģija varētu būt viens no risinājumiem.

Tāpat ilgtermiņā ir plānots izveidot valsts pārvaldē esošu drošu datu apstrādes vidi Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārziņā, paredzot procesu, kas atvieglotu piekļuvi datiem pētniecībai un inovācijām. Nepieciešams arī izstrādāt mehānismu, kā sertificēt šādas jaunas vides, un, piemēram, vienotais pakalpojumu centrs varētu būt viens no tiem.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Inovācijas projektu vadītāja Ilona Platonova norādīja, ka pirms lielākas sistēmas ieviešanas varētu iespējams īstenot pilotprojektus, lai pārbaudītu drošas datu vides starp slimnīcām. Tas varētu palīdzētu ātrāk virzīties uz priekšu. Runājot par pacientu piesaisti, pieredze rāda, ka pamatā pacienti ir atvērti inovācijām, tomēr bažas par datu noplūdi un izmantošanu ir aktuālas. Tāpēc slimnīcas aktīvi strādā pie iekšējo procesu sakārtošanas un datu pieejamības uzlabošanas pētniekiem.

Sarunās tika pieminēta nepieciešamība pēc Atvērtās inovācijas kapacitātes veidošanas, kas ietver aktivitātes vairākos virzienos: pētniecības kapacitātes stiprināšana veselības aprūpes iestādēs, īpaši pārejai no pamata datu vākšanas uz aktīvu pētniecību; inovatoru sagatavošana darbam klīniskajā vidē; atbalsts pētniekiem, ņemot vērā atšķirīgo digitālo prasmju līmeni un dažādās intereses.

Būtiski ir vienoties par kopējām prioritātēm

Diskusijas laikā tika daudz runāts par to, cik būtiska ir sadarbība gan starp iestādēm, gan industrijas spēlētājiem, gan dažādām nozarēm. Dažādu jomu datu savienojamība ir noteicoša, jo veselības aprūpes kontekstā, piemēram, arī ekonomikas, izglītības un citi dati, kas nāk no dažādiem avotiem, ir svarīgi, lai iegūtu pilnvērtīgu veselības datu interpretāciju. Tādēļ dati ir jāstrukturizē un jāapkopo tā, lai varētu nodrošināt to daudzpusīgu pielietojamību. Līdz ar to sadarbība starp nozarēm ir būtiska, lai pārvarētu esošos izaicinājumus un pilnībā izmantotu veselības aprūpes datu potenciālu.

Tāpat ir būtiski, lai visi ieinteresētie būtu vienoti politiskajā procesā, jo vēl aizvien ir diskusijas par datu piekļuves prioritāti — vai tā būtu jāparedz pētniekiem, valsts iestādēm vai industrijai.

RSU prorektors akadēmiskajā darbā Dins Šmits atzīmēja, ka viņaprāt, viena no Latvijas priekšrocībām ir tas, ka daudzi, kas interesējas par šo tēmu, un spēj panākt pārmaiņas jau piedalās diskusijā (arī ieskaitot attālinātos dalībniekus). Tas nozīmē, ja mēs tiešām gribam, mēs arī varam radīt nepieciešamās pārmaiņas.

Cilvēku un resursu nozīme

SIA E. Gulbja laboratorija valdes loceklis Mikus Gavars kā vērā ņemamu inovāciju attīstības aspektu iezīmēja to, ka visām jaunām lietām ir nepieciešams finansējums. Pats no sevis bez tam paredzēta finansējuma daudz kas vienkārši nenotiks, jo visdrīzāk tās ir papildus darba stundas, kas tiek veltītas inovāciju attīstībai. Tā iespējams ir tā komponente, kas diskusijās un darbos izpaliek.

Pētniecības projektos svarīgi ir arī paredzēt finansējumu tieši datu speciālistam, kurš strādās ar datiem, standartizēs tos, piemeklējot un izstrādājot atbilstošus standartus.

Pozitīvi ir tas, ka Latvijas pētnieki arvien vairāk iesaistās dažādās Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūrās. Tā rezultātā tie gūst vērtīgu pieredzi, piemēram, personalizētās medicīnas jomā. Notiek sadarbība, un jau sāk domāt par to, kā nākotnē sadarboties arī ar uzņēmējiem.

Programma

 

Atklāšana	Dins Šmits, RSU prorektors akadēmiskajā darbā
Roseman Labs tiešsaistes prezentācija	Mihaels Hauslers-Leitgebs (Michael Häusler-Leutgeb), Roseman Labs
Diskusija Ieskats Latvijas pieredzē	Emīls Sjundjukovs, Longenesis līdzdibinātājs un izpilddirektors (moderators) Ņikita Trojanskis, veselības ministra padomnieks digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstības jautājumos Ingmārs Kreišmanis, RSU Zinātnes departamenta projektu vadītājs Mikus Gavars, SIA E. Gulbja laboratorija valdes loceklis Ilona Platonova, Inovācijas projektu vadītāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca

Pasākumu organizēja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības aprūpes zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Health) pārstāvniecība Latvijā, kas atrodas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

Mērķauditorija

• Uzņēmumu vadītāji (MedTech, IT, biotehnoloģijas)
• Akadēmiskās aprindas (medicīnas, farmācijas, tehniskās, ekonomikas universitātes – fakultātes)
• Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji (slimnīcas, ambulatorā aprūpe, ilgtermiņa aprūpe)
• Pētniecības iestādes un inkubatori
• Valsts pārvalde un valdības organizācijas
• Profesionālās organizācijas, investori un jaunuzņēmumi ar vismaz apstiprinātu koncepciju

Konteksts

Morning Health Talks ir daļa no EIT Health RIS programmas 2020 un veicina lokālo veselības aprūpes inovāciju ekosistēmu attīstību, izmantojot produktīvas ieinteresēto pušu diskusijas, sakarus un kopīgus sasniegumus. Veselības aprūpes rīta sarunu mērķis ir veicināt izpratni par veselības jautājumiem, kas svarīgi globālā mērogā un jārisina kopā ar vietējām ieinteresētajām pusēm.