Jaunā pētniece: par vēža slimnieku iespēju būt pašam un brīvam

Ieva Irbina  ir Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes akadēmiskās maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija absolvente, kura 2016. gada pavasarī aizstāvēja maģistra darbu Dārgi iegūtā brīvība būt pašam. Vēža slimnieku patības naratīvs.

Darba vadītāja: Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras docente Agita Lūse.

Ieva Irbina maģistra darbā analizēja, kādi apstākļi, apsvērumi un sociāli konstruēti priekšstati rosina vēža slimnieku patības attīstību. Plašākā mērogā darbs skaidro mijiedarbību starp onkoloģijas pacientu stigmatizāciju, viņu patības attīstību un diskursivitāti.

Darba gaitā, uzklausot vēža slimniekus, viņu tuviniekus un medicīnas personālu, analizēti patības attīstības pieci aspekti – diagnozes ietekme uz patību, patības ietekme uz terapiju, sociālās patības iziršana un patības attīstība, jaunradītā patība un salāgošana ar esošo sociālo vidi, kā arī nākotnes naratīvs. Ar mērķi izprast, kā sabiedrībā pastāvošais diskurss ietekmē pacientu rīcību un uzvedību, skaidrots, kā onkoloģisku saslimšanu pieredz un izprot vēža slimnieki un ar kādiem šķēršļiem tie saskaras.

Caur naratīvu analīzi, meklējot atbildes par patības attīstību kā procesu un sabiedrības konstruēto priekšstatu ietekmi uz to, lūkots, kā vēža slimnieki runā par slimību un savu pieredzi.

Pētījuma centrā izvirzīti jautājumi par to, kā notiek vēža slimnieku personības izmaiņas, vai un kā tās ietekmē vēža stigmatizācija. Pētījuma centrālais mērķis ir izsekot, kādi apstākļi, apsvērumi un sociāli konstruēti priekšstati rosina vēža slimnieku patības attīstību.

Pētījumā secināts, ka pacientu naratīvi tiek viedoti kā pretstāsts sabiedrībā konstruētiem priekštatiem par vēzi, vēža slimniekiem, vispārpieņemot izpratni par labu un derīgu dzīvi, kā arī priekštatiem par valdošajām morāles normām. Naratīvi ļāva ieraudzīt ne tikai indivīdu izdzīvoto pieredzi, bet arī kultūras kontekstu un to, kā vēža slimnieki pozicionēja sevi morālā, sociālā, kultūras un vēstures telpā. Caur naratīvu darba konsultanti centās pārradīt stigmatizācijas sagandēto identitāti, savu personības kodolu ne tikai sev, bet arī sabiedrībai kopumā.