Ko un kā mums stāsta par klimata pārmaiņām? Skaidro RSU pētnieki

Ko un kā mēs stāstām par klimata pārmaiņām? Ko un kā citi – politiķi, dabas draugi, uzņēmēji un lauksaimnieki – stāsta mums? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku pētījumā No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā atklājies, ka tas, ko stāsta politiķi, sabiedrībai nav ne saprotams, ne svarīgs un otrādi – politiskajā komunikācijā maz parādās sabiedrību interesējoši klimata pārmaiņu aspekti, piemēram, fakts, ka 45 % Latvijas sabiedrības rūp vides un dabas saglabāšana.

Mūsu pētījums aizsākās 2021. gadā, tā mērķis ir mazināt plaisu starp politiskās elites un sabiedrības apņemšanos iesaistīties klimata pārmaiņu mazināšanā. Jo, lai rosinātu rīcību vai gluži pretēji – bezdarbību –, ir svarīgi ne vien zinātniski fakti un likumi, bet arī naratīvi jeb stāstījumi, kas izplatās sabiedrībā. Ko stāsta politiķi par klimata pārmaiņām un ar tām saistītām politikām? Kādi ir populārākie stāsti Latvijas iedzīvotāju vidū? Vai šajos stāstos ir kaut kas kopīgs, vai tie ir savstarpēji savietojami vai gluži pretēji – konfrontējoši?

Pirmais ir stāsts, tad seko rīcība

Lai to noskaidrotu, klimata pārmaiņu stāstījumus pētījām publiski pieejamos rakstiskos avotos un diskutējām dažādos līmeņos: gan ar politiķiem, gan ministrijām, gan masu medijiem, uzņēmējiem un arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem. Tāpat veicām nacionāli reprezentatīvu socioloģisko aptauju, iesaistot 1000 respondentu. Mēģinājām saprast, vai un kāpēc klimata pārmaiņas un ar tām saistītās aktivitātes pēc šo atšķirīgo stāstītāju domām ir vai nav svarīgas mūsdienu pasaulē. Tieši dažādie mīti un stāsti par lietām ir tie, kas ietekmē, kā mēs rīkojamies gan politiskā līmenī, gan arī kā indivīdi. To labi parādīja kovids un vakcinācijas kampaņas, proti, dzīvošana dažādos informācijas "burbuļos" ietekmē to, kāda būs rīcība.

Šo tendenci arvien vairāk apstiprina arī pētījumi socioloģijā, komunikācijā, antropoloģijā un politikas zinātnē – informatīvajai telpai ir nozīme uzvedības un paradumu veidošanā. Tas, kādā veidā mēs iztēlojamies un interpretējam pagātni, tagadni un nākotni, lielā mērā nosaka arī to, kā mēs rīkojamies.

Kur tad ir problēma?*

Raksta turpinājums lsm.lv

Raksta autori: Lelde Metla-Rozentāle (Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras lektore), Vineta Kleinberga (Eiropas studiju fakultātes pētniece)
* Pirmavots: lsm.lv