Pētījums par depresijas izplatību Latvijā

10. septembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Jeļena Vrubļevska aizstāvēs promocijas darbu Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā.

Depresija ir viena no biežākajām psihiskajām saslimšanām Eiropā. Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2020. gadā tā būs otrā biežākā slimība invaliditātē pavadīto gadu dēļ visā pasaulē, turklāt depresija ir galvenais pašnāvību cēlonis.

Latvijā līdz šim nav bijis datu par depresijas izplatību vispārējā populācijā, kā arī par to, kādi faktori ar to saistīti. Līdz šim arī primārajā aprūpē nebija ieviesti zinātniski pārbaudīti depresijas skrīninga instrumenti, kas ģimenes ārstiem atvieglotu depresijas atpazīšanu.

Promocijas darbs veikts ar mērķi noskaidrot depresijas izplatību Latvijas vispārējā populācijā, kā arī ar to saistītos sociāli demogrāfiskos un ar veselību saistītos faktorus, noteikt depresijas izplatību ģimenes ārstu praksēs Rīgā un Rīgas rajonā un pārbaudīt depresijas skrīninga instrumentu.

Pētījumā tika noskaidrots, ka depresija pēdējo divu nedēļu laikā bijusi 6,7 %, bet pēdējo 12 mēnešu laikā – 7,9 % aptaujāto. Visbiežāk depresija pēdējās divās nedēļās bija:

• sievietēm,
• pilsētās (taču ne galvaspilsētā) dzīvojošajiem;
• tiem, kuriem ir viduvējs vai slikts veselības pašvērtējums;
• tiem, kuriem bijusi veselības pasliktināšanās pēdējo 12 mēnešu laikā, un 
• tiem, kuriem ir atkarība no alkohola.

Veselības aprūpes dienestu apmeklējumi sešas vai vairāk reizes pēdējo 12 mēnešu laikā, trīs vai vairāk fizisku slimību, viduvējs vai zemāks nekā viduvējs veselības pašvērtējums un smēķēšana bija saistīti ir lielāku iespējamību depresijai pēdējos 12 mēnešos. Depresijas izplatība pēdējās divās nedēļās ģimenes ārstu pacientiem bija 13,6 %, savukārt ar depresiju jebkad ir saskārušies 22,4 % ģimenes ārstu pacientu.

Pētījumā noskaidrotie ar depresiju saistītie sociāli demogrāfiskie faktori un faktori, kas ietekmē veselību, var būt izmantojami depresijas skrīninga mērķpopulācijas definēšanai. Depresijas skrīninga instrumenta adaptācijas pētījums atklāja, ka šī skala ir izmantojama ģimenes ārstu ikdienas darbā un varētu palīdzēt atpazīt depresijas slimniekus.