Pilotprojektā mēģinās uzlabot ārstēšanu cilvēkiem ar terminālu nieru mazspēju

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskais institūts kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti sācis realizēt pilotprojektu Hroniskas nieru aizstājterapijas efektivitātes uzlabošana Latvijā: kvalitātes un izmaksu modelis kā ārstēšanas un finansiālās ietekmes rīks, izmantojot Latvijas Nieru slimnieku reģistru. Nieru aizstājterapija (NAT) ir dzīvību glābjoša ārstēšana, kas nodrošina nieru funkciju cilvēkiem ar terminālu nieru mazspēju. Nieres transplantācija sniedz būtiskas priekšrocības pacientam, gan uzlabojot dzīves kvalitāti un dzīvildzi, gan radot finanšu ietaupījumus cilvēkam un valstij.

Projekts tiek īstenots Nacionālā veselības dienesta projekta Veselības aprūpes pakalpojumu attīstības laboratorija ietvaros, un tā mērķis ir ieviest jaunu ārstēšanas kvalitātes un izmaksu efektivitātes modeli pacientiem ar NAT, ārstēšanas kvalitātes uzlabošanai un izmaksu optimizēšanai.

Pilotprojekts nieru aizstājterapijas (NAT) uzlabošanai Latvijā ir jauna un inovatīva pieeja, kas būtiski uzlabos pacientu ārstēšanas kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta pamatā ir Latvijas Nieru slimnieku reģistrs (LNSR), kas nodrošinās standartizētu klīnisko un izmaksu datu ievākšanu un analīzi. Tas ļaus identificēt problēmas, noteikt ārstēšanas kvalitātes kritērijus un izstrādāt efektīvas rekomendācijas ārstēšanas uzlabošanai.

Projekts veicinās nieres transplantācijas kā efektīvākās NAT metodes pieejamības paplašināšanu, uzlabojot recipientu saraksta pārvaldību.

LNSR dati ļaus monitorēt ārstēšanas rezultātus, analizēt ekonomisko ietekmi un optimizēt resursu plānošanu, kas sniegs vērtīgu ieguldījumu veselības politikas  pilnveidē. Pilotprojekta mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt efektīvu un pacientu vajadzībām pielāgotu NAT, sekmējot uz vērtībām balstītu veselības aprūpes modeli Latvijā.

Iegūtie Latvijas NAT pacientu dati sākotnēji tiks apkopoti vienotā platformā anonimizētā veidā. Līdztekus tam tiks izstrādāti izvērtējami un izmērāmi kvalitātes kritēriji, kas aptver visas NAT metodes. Secīgi tiks veikta datu analīze un sagatavoti ieteikumi NAT pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošanai. Balstoties uz datu analīzi, varēs veidot izmaksu un kvalitātes aprēķina modeli. Kopumā ilgtermiņā šis darbs rezultēsies ar inovatīvu, uz NAT pacientu un ārstēšanas rezultātu centrētu pieeju.

Projekta īstenošanā iesaistīta pieredzējusi profesionāļu komanda, visās NAT metodēs kā no Rīgas, tā arī no reģioniem. Projekta īstenošana veicinās ciešu sadarbību starp nefroloģijas nozares speciālistiem un aktīvi tos iesaistīs modeļa aprobēšanā.

Projekta komanda

Projekta ekspertu grupas vadītājs – Stradiņa slimnīcas Nefroloģijas centra virsārsts nefrologs, vadošais pētnieks ar pieredzi veselības aprūpes organizēšanā un reformu īstenošanā Latvijā, RSU docents Kārlis Rācenis. Vadošā eksperte, pētnieku grupas un reģistra vadītāja – Stradiņa slimnīcas Nefloroģijas centra virstāste nefroloģe asoc. prof. Viktorija Kuzema. Latvijas Nieru slimnieku reģistra (NSR) arhitekte, projekta vadošā pētnieka p. i. Rīgas Stradiņa universitātē. NAT metodiskā centra vadītājs – Stradiņa slimnīcas Nefroloģijas centra vadītājs prof. Aivars Pētersons. Starptautiski atzīts eksperts un publikāciju autors. Apmācību koordinatore – Stradiņa slimnīcas Nefroloģijas nodaļas virsmāsa Jana Živa organizēs datu ievades apmācības NAT centru koordinatoriem, kā arī nodrošinās koordinētu projekta ieviešanu. Doc. Solvita Kļaviņa-Makrecka – projekta vadošā pētnieka p. i. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūtā, projektā sniegs savu ekspertīzi datu analīzes procesā

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: klimats un enerģētika (tostarp REPowerEU), digitālā transformācija, nevienlīdzības mazināšana, ekonomikas transformācija, veselība un likuma vara.

Pilotprojekts īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes Veselība 4.3. reformu virziena Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana 4.3.1.r. reformas Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums projekts Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija ietvaros.

Projektu finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.