Pusaudžu emociju un uzvedības grūtību izplatība Latvijā. Bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova pētījums
Pusaudžu vecumā var attīstīties dažādi psihiskie (emocionālie vai uzvedības) traucējumi. Tā ir aktuāla pasaules un Latvijas sabiedrības veselības problēma jau vairākas desmitgades. Ja šie traucējumi netiek laikus atpazīti un ārstēti, tas var izraisīt nopietnas veselības un labklājības problēmas pieaugušo vecumā. Lai veiksmīgi atpazītu un novērstu pusaudžu psihiskās problēmas, ir svarīgi saprast, kādi faktori ietekmē to rašanos.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorants, bērnu psihiatrs un RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asistents Ņikita Bezborodovs ir veicis promocijas pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot emocionālo un uzvedības problēmu izplatību un to ietekmējošus faktorus Latvijas pusaudžiem. Pētījumā tika arī novērtēta pasaulē plaši izmantotā mentālās veselības skrīninga rīka – aptaujas Stiprās puses un grūtības (Strengths and Difficulties Questionnaire) – efektivitāte Latvijas pusaudžiem.
Avots: Depositphotos
Pētījuma rezultāti liecina, ka 9,3 % Latvijas pusaudžu vecumā no 11 līdz 15 gadiem ir būtiskas emocionālās problēmas, bet 6,4 % ir uzvedības problēmas. Zēniem emocionālās problēmas ir retāk sastopamas nekā meitenēm, un tās samazinās, viņiem kļūstot vecākiem. Savukārt meitenēm emocionālās problēmas ar vecumu krasi pieaug. Uzvedības problēmas 11 gadu veciem zēniem ir biežāk sastopamas nekā meitenēm, bet, kļūstot vecākiem, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinās.
Zēniem emocionālās problēmas visciešāk ir saistītas ar problemātisku sociālo tīklu lietošanu, bet meitenēm – ar dažādām veselības sūdzībām un piedzīvoto ņirgāšanos skolā un internetā.
Abiem dzimumiem emocionālās problēmas ir saistītas ar zemu pašvērtējumu un sliktu dzīves kvalitāti pēc viņu pašu domām.
Uzvedības problēmas meitenēm visciešāk ir saistītas ar zemu dzīves kvalitāti pēc viņu pašu domām, smēķēšanu un alkohola lietošanu.
Abiem dzimumiem uzvedības problēmas lielā mērā saistītas ar pārmērīgu sociālo mediju lietošanu un ņirgāšanos par citiem gan skolā, gan internetā.
Balstoties uz pētījuma datiem, aptauja Stiprās puses un grūtības Latvijā var tikt izmantota, lai uzzinātu plašāk par emocionālo un uzvedības problēmu izplatību un to cēloņiem pusaudžiem, taču tā nav pietiekami piemērota ikdienas lietošanai specializētajā bērnu psihiatrijas praksē.
Pētījumā gūtās atziņas par emocionālo un uzvedības problēmu izplatību un to cēloņiem Latvijas jauniešu vidū ir svarīgas, veidojot un īstenojot profilakses programmas, kā arī plānojot valsts politiku jauniešu psihiskās veselības jomā.
Ņikitas Bezborodova promocijas darba Emocionālo un uzvedības problēmu prevalence un ar to asociētie faktori Latvijas pusaudžu populācijā aizstāvēšana notiks 2024. gada 10. jūnijā.
Plašāka informācija
