RSU rīkotajā starptautiskajā konferencē tika diskutēts par jaunām psiholoģiskās palīdzības formām

Jau sesto gadu pēc kārtas RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra rīkoja starptautisko zinātniski praktisko konferenci Veselība un personības attīstība: starpdisciplinārā pieeja. Šogad konference notika tiešsaistē no 27. līdz 29. aprīlim.

Tās mērķis bija iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumiem un praktiskā darba pieredzi psiholoģiskajā izpētē un palīdzībā, kā arī sekmēt pētniecības integrāciju studiju procesā. Konference padziļināja dalībnieku zināšanas par iespējām, starpdisciplināri sadarbojoties, sniegt ieguldījumu veselības saglabāšanā un slimību ārstēšanā.

Mākslas terapijas iespējas

Starp konferences viesprofesoriem bija Mākslas un labklājības pētniecības centra direktore prof. Vikija Karku (Vicky Karkou) no Edge Hill universitātes Lielbritānijā. Centrs ir izveidots, lai iesaistītos ietekmīgos starpnozaru pētījumos par mākslas ieguldījumu gan atsevišķu cilvēku, gan kopienu labklājībā visā dzīves laikā.

Viens no psiholoģiskās palīdzības veidiem, kuru īsteno centrs un par kuru profesore stāstīja konferencē, ir projekts Arts for the Blues. Sākotnēji tā mērķis bija mazināt psiholoģiskas ciešanas cilvēkiem ar depresiju un citām garīgās veselības problēmām, izmantojot mākslas piedāvāto instrumentu arsenālu. "Pavisam nesen šī uz pierādījumiem balstītā terapeitiskā palīdzība tika pilnveidota, lai to varētu izmantot, atbalstot arī plaša spektra mediķu personālu, kuri cīnās pret globālo pandēmiju un bieži ir pakļauti dažādiem psiholoģiskiem riskiem. Šīs psiholoģiskās palīdzības dažādie uz mākslas terapiju balstītie veidi attiecas uz plašu sabiedrību, kura var saskarties ar vientulību, sociālo izolāciju un kurai nepieciešama psihiskās veselības pašaprūpe.

Māksla var būt palīgs un dot papildu vitalitāti un enerģiju, kā arī ļauj apgūt prasmes, kas dod iespēju pašiem rūpēties par sevi un citiem. Mākslas terapijas izteiksmes formas atbalsta dziļu attiecību veidošanu ar cilvēkiem, ļauj izteikt un izstrādā emocijas, par kurām var būt grūti runāt.

Māksla, sniedzot psiholoģisko atbalstu, var būt personību pārveidojoša un tādējādi arī terapeitiska," stāstīja profesore Vikija Karku.

Attālinātās psiholoģiskās palīdzības nozīme

Tēma, kuru Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra, sadarbojoties ar RSU kolēģiem un profesionālām biedrībām, aktualizē jau vairākus gadus un kura arī šajā konferencē bija uzmanības centrā, ir attālinātā psiholoģiskā palīdzība, dažādie iespējamie tās sniegšanas veidi un efektīvāko rezultātu panākšanas metodes.

Par attālinātās psiholoģiskās palīdzības nozīmi runāja arī profesore Efrata Netera (Efrat Neter) no Ruppin akadēmiskā centra Izraēlā.

"Šobrīd īpaši svarīgi ir padarīt attālināto psiholoģisko palīdzību pēc iespējas pieejamāku plašākai sabiedrībai. To iespējams veikt, ne tikai aktivizējot individuālo palīdzību, bet arī organizējot arvien vairāk grupu konsultēšanas sesijas cilvēkiem no dažādiem sabiedrības slāņiem.

Ir jāmeklē arvien jaunas attālinātās psiholoģiskās palīdzības sniegšanas auditorijas, jāpadara tā populāra un plaši pieejama. No veselības psiholoģijas viedokļa svarīgi ir sasniegt politikas veidotājus un piedāvāt savus uz pierādījumiem balstītos priekšlikumus. Īpaši nozīmīgi šajā laikā ir sniegt visu iespējamo psiholoģisko palīdzību mediķiem, kuri cīnās pret COVID-19," savu nostāju pauda profesore Efrata Netera.

Meistarklase kā profesionālās pilnveides instruments

Konferences trīs dienu programma ar ārvalstu vieslektoru, Latvijas mācībspēku, doktorantu, profesionāļu un studējošo lekcijām un meistarklasēm piedāvāja iespēju noklausīties vairāk nekā 40 ziņojumu, tai skaitā četru vieslektoru ziņojumus, kā arī iespēju piedalīties septiņās meistarklasēs, no kurām piecas vadīja ārvalstu kolēģi. Viena no viņiem bija mākslas terapeite no ASV Jūlija Volonta (Julia Volonts).

"Mana meistarklase par attālināto mākslas terapiju koncentrējās uz tiešsaistes psiholoģiskās palīdzības tēmu, lai sniegtu psihiskās veselības pakalpojumu. Tajā tika izvērtēta tiešsaistes mākslas terapijas prakses pašreizējā vieta, ieguvumi un ierobežojumi, kā arī ētiskie un juridiskie apsvērumi. Apvienojot lekciju un praktisko mākslas pieredzi, dalībnieki tika mudināti izpētīt savas zināšanas par dažādu mūsdienu tehnoloģiju piedāvājumiem, īpaši mākslas terapijas jomā, kur neverbālā komunikācija ir īpaši svarīga.

Mākslas izmantošana profesionālajā praksē ļauj arī pārdomāt mūsu personīgo un profesionālo identitāti, jo svarīgi ir saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru," pastāstīja Jūlija Volonta.

Konference – veiksmīga attālinātas satikšanās platforma

Konferenci rīkoja RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra, kuras vadītāja prof. Kristīne Mārtinsone (attēlā apakšā), atskatoties uz paveikto, uzsver: "Konference ir laba platforma, kur satikties profesoriem ar studentiem, praktiķiem ar pētniekiem, lai diskutētu un rastu jaunas idejas. Plenārsēdēs, ekspertu panelī, simpozijā un sekciju darbā tika prezentēti pētījumu rezultāti, kas ir saistīti ar daudzveidīgām psiholoģiskās izpētes metodēm un palīdzības intervencēm darbā ar dažādām klientu vai pacientu grupām. Tajā izdevās aktualizēt arī nozīmīgas tēmas saistībā ar pētniecības metodoloģiju, sekmējot jaunu pieeju ienākšanu pētniecībā, piemēram, saistībā ar vizuālajām metodēm, kas, cerams, nākotnē materializēties pētniecības darbos."

Raksturojot konferences devumu, profesore turpina: "Bagātinošas profesionāļiem bija dažādās meistarklases, kurās integrējās pētniecība un prakse un kurās profesionāļiem bija iespēja diskutēt par psiholoģiskajā palīdzībā un supervīzijā aktuāliem jautājumiem."