RSU studentu konferences starptautiskās žūrijas koordinatores: ikviens konferencē atradīs sev interesējošu tēmu

Ņiņ Lī (Ning Lee) ir no Taibejas Taivānā. Lī studē medicīnu, un šis ir viņas sestais studiju gads Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Jauniete aktīvi iesaistās RSU Āzijas studentu biedrībā (Asian Society), kā arī RSU Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmiskajā biedrībā (Dermatology and Venerology Academic Society). Hošika Sivapalena (Hoshika Sivapalan) ir no Kolombo Šrilankā. Šis ir viņas piektais medicīnas studiju gads RSU. Šogad studente ieņem medicīnas zinātnes virziena vadītājas amatu RSU Ārvalstu studentu asociācijas (International Student Association) valdē.

Abas studentes ir RSU starptautiskās studentu konferences (RSU International Student Conference) organizācijas komitejas koordinatores, kas atbild par starptautisko žūriju. Konference norisināsies šā gada 24. un 25. martā.

Konferences oficiālā vietne (angļu valodā)

Kas jūs pamudināja iesaistīties RSU starptautiskās studentu konferences organizēšanā?

Ņiņ: Pagājušajā gadā es nepiedalījos, bet Jenna [Jenna Johanna Vähäviita, iepriekšējās starptautiskās žūrijas koordinatore, – red.] nosūtīja e-pastu visām Ārvalstu studentu asociācijas biedrībām. Tas šķita interesanti, tāpēc nolēmu, ka pieteikšos un tad jau skatīšos, kas notiks tālāk.

Hošika: Pagājušajā gadā es biju pasīvais dalībnieks pāris darbnīcās, taču aktīvi iesaistījos pašā konferencē. Es arī palīdzēju rīkot vienu no darbnīcām. Man ļoti patika gan piedalīties, gan palīdzēt ar organizatoriskiem jautājumiem, tāpēc šogad pieteicos, lai dotu arvien lielāku pienesumu.

Es palīdzēju doc. Aigaram Reinim ar mikrobioloģijas darbnīcas organizēšanu. Tā bija virtuāla ekskursija pa Gaiļezera slimnīcas Mikrobioloģijas nodaļu, kurā piedalījās ap 250 – 300 dalībnieku. Es palīdzēju ar video lietām, lai studenti varētu pievienoties, izmantojot Zoom platformu, un uzdot savus jautājumus.

Ko gribat iegūt, palīdzot šogad starptautiskās studentu konferences organizēšanā?

Ņiņ: Manuprāt, vissvarīgākais šajā visā ir komandas saliedēšanas prasmes, jo pašlaik darba procesā piedalās gan ārvalstu, gan vietējie studenti. Šī ir pirmā reize, kad strādāju kopā ar Latvijas studentiem. Un otra lieta – šis ir lielisks veids, kā uzzināt par dažādiem profesoriem un medicīnas speciālistiem no dažādām pasaules malām.

Hošika: Mums ir daudz kontaktu dažādās universitātēs. Tā ir lieliska iespēja uzrunāt ieinteresētus profesorus no citām pasaules valstīm. Šos cilvēkus pēc tam varam aicināt uz dažādām vieslekcijām vai akadēmiskajiem semināriem. 

Kā darbs tiek organizēts?

Ņiņ: Mēs tiekamies reizi mēnesī, un sanāksmes lielākoties notiek tiešsaistē. Viss norisinās angļu valodā, lai arī mēs varētu visu saprast un izsekot līdzi. Grupā ir laba komunikācija.

Hošika: Es esmu jau iepriekš strādājusi kopā ar Latvijas studentiem, iesaistoties dažos Studējošo pašpārvaldes projektos, bet tie nebija tik lieli, kā šis. Tas, ka sanāksmes notiek angļu valodā, man šķiet ļoti jauki, turklāt viss ir ļoti caurskatāmi. Ar visiem var ļoti labi sastrādāties, tāpēc darba procesā varam iegūt jaunus draugus. Īpašu paldies saku organizācijas komitejas vadītājai Aijai Tumovai. Viņa vienmēr pārbauda, kā klājas visām iesaistītajām pusēm – koordinācija patiešām norit lieliski.

Kāda ir žūrijas nozīme konferencē?

Hošika: Mums ir aptuveni 20 kategoriju, kurās studenti prezentēs savus pētījumus. Katrai kategorijai ir nepieciešama žūrija, kurā ir 4 – 5 dalībnieki. Ideālā gadījumā mēs vēlētos, lai katrā žūrijā būtu vismaz viens starptautiskās žūrijas loceklis, kas tādā veidā pamudina arī ārvalstu studentus prezentēt savus pētījumus. Tieši mēs ar Ņiņu esam atbildīgas par šo žūrijas locekļu piesaisti. Tie ir speciālisti, kas ieguvuši doktora grādu vai kas specializējas kādā konkrētā medicīnas jomā. Mēs saņēmām pagājušā gada konferences žūrijas locekļu sarakstu, taču skaidri zinājām, ka vispirms meklēsim jaunus cilvēkus, un tikai tad, ja saņemsim atteikumu, uzrunāsim sarakstā esošos speciālistus. Manuprāt, šogad esam piesaistījušas lielu skaitu jaunu cilvēku.

Jūs abas ļoti aktīvi iesaistāties RSU studentu dzīvē. Kādi ir jūsu ieguvumi tieši karjeras ziņā, piedaloties šādās ārpusstudiju aktivitātēs?

Ņiņ: Es pievienojos Āzijas studentu biedrībai, tāpēc ka mums ir ļoti daudz pasākumu, kas satuvina studentus no Āzijas valstīm. Es gribu, lai viņi šeit justos kā mājās, jo studenti var aizceļot uz mājām lielākoties vien reizi gadā. Vēl es piedalos RSU Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmiskajā biedrībā, jo gribu labāk iepazīt šo tēmu, turklāt tas arī palīdz saprast, kurā virzienā doties savas specialitātes ietvaros.

Taču pats vērtīgākais, ko iegūstu no starptautiskās studentu konferences, ir tas, ka varu uzzināt daudz ko jaunu par dažādu specialitāšu ārstiem no visas pasaules. Ārstiem ir atšķirīgi viedokļi – no tā es varu smelties zināšanas.

Kāpēc, jūsuprāt, pētniecība studentu vidū ir svarīga? Vai katram studentam būtu jāiesaistās?

Ņiņ: Manuprāt, visi medicīnas studenti vienā vai otrā veidā iesaistās pētniecībā. Medicīnas pamatā ir uz pierādījumiem balstīti pētījumi. Studiju procesā visi meklējam dažnedažādu informāciju, izmantojam literatūru. 

Pētniecība ir domāta ne tikai, kuri aizraujas ar kaut ko konkrētu, bet arī ikvienam medicīnas studentam. 

Hošika: Piekrītu. Gribu tikai piebilst, ka studenti nereti izvēlas aktuālāko dotā brīža tēmu. Piemēram, šā brīža aktualitāte ir sirds un asinsvadu slimības, tāpēc daudzi pievērsušies tieši šai jomai. Taču man šķiet, ka katram vajadzētu veltīt laiku tam, lai saprastu savas intereses, nevis vienkārši izvēlēties kaut ko tāpat vien. Studenti bieži vien sāk kaut ko pētīt, taču pamet darbu pusceļā. Viņi veic sākotnējos soļus, piemēram, izskata mācību literatūru, nedaudz iedziļinās tematā, taču pētījums neaprobežojas tikai ar to. Nereti, sākot lasīt un iedziļinoties literatūrā, studenti saprot, ka konkrētā tēma viņus neinteresē, tādā veidā izniekojot daudzu iesaistīto cilvēku laiku. Es mudinātu studentus mazliet vairāk pārdomāt temata izvēli, pirms uzrunāt mentorus. Bet citādi – pētniecība ir joma, kurā būtu jāiesaistās ikvienam.

Vai jūs varat sīkāk pastāstīt par jomām, kas jūs interesē? Vai jūs veicat kādu pētījumu?

Ņiņ: Mani onkuļi un tantes ir ķirurgi, tāpēc esmu redzējusi ļoti daudz dažādu gadījumu. Interesējos par šo jomu jau ļoti sen. Pagājušajā gadā es iesaistījos RSU Ķirurģijas asociācijā (RSU Surgical Association), kur organizējām filmu vakaru, kurā kāds profesors stāstīja par operācijas procesu. Tas arvien palielināja manu interesi par ķirurģiju. Runājot par dermatoloģiju, mani ļoti interesē viss par un ap ādu, jo man pašai ir daudz alerģiju, kas izpaužas uz ādas. Tieši tāpēc vēlos uzzināt vairāk par šo jomu. Dermatoloģiskās problēmas ir ļoti izplatītas. Ikviens no mums kādā dzīves posmā sastopas ar vismaz vienu dermatoloģisko problēmu.

Hošika: Mani ļoti ieinteresēja dzemdniecība, pēc tam, kad apguvu šo studiju kursu. Tas bija ļoti labi organizēts. Šobrīd manā uzmanības centrā ir RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas akadēmiskā biedrība (Obstetrics and Gynaecology Academic Society), kurā darbojas patiešām lieliski, iedvesmojoši mentori.

Tas ir ļoti jauki, jo dzemdniecība ir viena no tām jomām, kur speciālists ir ciešā sasaistē ar pacientu uz ilgu laiku, sadarbojoties visā grūtniecības periodā. Un lielākoties gala rezultāts ir ļoti labs. Šī ir ļoti pateicīga joma. Vēl mani saista plastiskā ķirurģija, jo mani interesē rekonstrukcija. Tā ir radoša sfēra, kurā speciālists strādā savā ritmā, jo tā nav joma, kur bieži gadās ārkārtas situācijas. Šķiet, ka cilvēki, domājot par plastisko ķirurģiju, iztēlojas vien krūšu implantus un tamlīdzīgas lietas, taču ķirurģija sniedzas krietni tālāk. Plastiskie ķirurgi strādā arī ar pacientiem, kuri piedzīvojuši nopietnus apdegumus vai kuriem jāveic aukslēju rekonstrukcija.

Konferencē gan neko neprezentēšu, taču es strādāju pie diviem grupu pētniecības projektiem. Viens no tiem ir kopīgs pētījums par sirds un asinsvadu sistēmu pēc ķirurģiskas operācijas veikšanas. Šī projekta komandā iesaistās arī starptautiskās studentu konferences projektu koordinatore Aija. Šis pētījums norisinās Gaiļezera slimnīcas gastroenteroloģijas un uroloģijas nodaļā, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Manuprāt, tas ir diezgan forši, ka studentiem tiek dotas šāda iespēja. Tev ir iespēja būt vienā komandā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir jau ļoti daudz ko izpētījuši. Tādā veidā studenti nav vieni, viņiem tiek sniegts ļoti liels atbalsts. Studentam ir arī iespēja saņemt palīdzību no Ētikas komitejas, tāpēc, pievienojoties šādai komandai, var ļoti daudz ko iemācīties.

2020. gada RSU starptautiskā studentu konference

Vai šā gada konference notiek tikai attālināti? Vai būs arī kādi klātienes pasākumi?

Hošika: Prezentācijas notiks tiešsaistē, turpretī visas darbnīcas norisināsies uz vietas. 

Ko jūs teiktu 1. kursa studentam, kurš tikko uzzinājis par konferenci un baidās piedalīties vai uzskata, ka tas noteikti nav domāts viņam?

Hošika: Manuprāt, tieši darbnīcas ir ļoti motivējošs faktors. Daudzas no tām ir balstītas uz klīniskajām prasmēm, kuras studentiem netiek mācītas nodarbībās, jo tās ir ļoti advancētas. Piemēram, radzenes šūšana – diez vai jūs ar to bieži saskaraties ikdienā. Darbnīcās visi strādā mazākās grupās, tāpēc tā ir lieliska iespēja.

Ņiņ: Konference nav paredzēta tikai vecāko kursu studentiem. Tā ir lieliska platforma, kurā arī jaunāko kursu studenti var iepazīt dažādus medicīnas atzarojumus. Dalība konferencē studentiem sniedz izpratni par to, kuras jomas viņus patiešām interesē. Un vēlāk, ejot praksē vai rakstot studiju noslēguma darbu, viņi var padziļināti koncentrēties šajā jomā. Dalība konferencē viņiem noteikti atvieglos šāda lēmuma pieņemšanu vēlākos studiju gados.

Hošika: Es piekrītu. Tas ir diezgan amizanti, taču esam pamanījuši, ka ļoti daudz pirmkursnieku pievienojas konferencei un izrāda interesi par pētniecību. Ārvalstu studentu asociācija pagājušajā gadā rīkoja paneļdiskusiju par pētniecību, un daudzi studenti, kas tai pievienojās, bija pirmā kursa studenti, kuri meklēja veidu, kā uzsākt pētniecības gaitas. Tāpēc, šķiet, ka studenti patiešām ir ieinteresēti.

Ja tu esi 1. kursa students, kurš nav īsti pārliecināts, vai gribi pievērsties pētniecībai, es ieteiktu tev iesaistīties konferencē kā aktīvistam. Tieši tas man deva iespēju noklausīties visas prezentācijas pagājušajā gadā.

Pat ja tevi neinteresē konkrētā tēma, tu noteikti uzzināsi kaut ko jaunu.