RSU tiek godināta zinātnes sasniegumu balvas pasniegšanas ceremonijā

16. februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) balvas Gada nozīmīgākais sasniegums zinātnē 2017 pasniegšanas ceremonija, kurā balvu saņēma arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktais pētījums par persistentu vīrusu infekciju iesaisti nervu sistēmas slimību attīstībā, jo pirmo reizi atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē.

​

Pētījuma mērķis ir izstrādāt metodes, kā atklāt cilvēka 6. un 7. herpes vīrusa (HHV-6 un HHV-7) klātbūtni cilvēka organismā un novērst iespējamo aktivāciju, kuras rezultātā pacientam var rasties dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi, ieskaitot hroniskā noguruma sindromu, muskuļu un locītavu, un citas slimības. Pētījuma rezultātā atklāts, ka HHV-7, tāpat kā HHV-6, var integrēties šūnās un infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē.

"Līdz šim sabiedrībai herpes vīruss vairāk asociējās ar aukstumpumpu, ko izraisa pirmais cilvēka herpes vīruss, taču pašlaik ir zināmi astoņi atšķirīgi herpes vīrusi, un pēdējo atklāto herpes vīrusu ietekme uz organismu ir daudz postošāka. Tādēļ, piemēram, hroniskā noguruma gadījumā būtiski ir noskaidrot, vai iemesls ir šo herpes vīrusu infekcijas reaktivācija vai kas cits, un tas ļautu izvēlēties atbilstošu ārstēšanas veidu. Pašlaik noguruma, bezmiega vai ilgstoša satraukuma gadījumā pacients bieži apmeklē ģimenes ārstu, tiek nosūtīts pie viena vai vairākiem speciālistiem, bet nepieciešamo ārstēšanu nesaņem, jo nav zināms saslimšanas iemesls," stāsta viena no pētījuma autorēm, RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, akadēmiķe Modra Murovska.

​

RSU rektors Aigars Pētersons un A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Modra Murovska.

Ar beta-herpes vīrusu (HHV-6 un HHV-7) infekciju ir saskārušies gandrīz 95 % cilvēku, un lielākai daļai no tiem saskare ar vīrusu notikusi jau bērnībā līdz sešu gadu vecumam. Pēc tam visbiežāk šis vīruss saglabājas snaudošā formā un dzīvē neizraisa saslimšanu. Tomēr kāda ārēja iemesla dēļ, piemēram, gripas vai stresa rezultātā, vīrusa infekcija var atkal aktivēties, un šo atkārtotās aktivācijas iemeslu noskaidrošana un nozīmes izpēte ir viens no šī pētījuma uzdevumiem.

Projektā tiek pētīti trīs saslimšanu veidi. Encefalopātija, kuras rezultātā tiek kropļoti smadzeņu dotie signāli par kādām konkrētām organisma vajadzībām. Seko fibromialģija, kad pacientam ir hroniskas locītavu un muskuļu sāpes visā organismā. Savukārt ar mialģisko encefalomielītu jeb hroniska noguruma sindromu slimojošs cilvēks bieži nespēj koncentrēties un pavadīt kādā konkrētā vietā ilgāk par 10 minūtēm. Šie pacienti mēdz būt darba nespējīgi mūža garumā, tādēļ novērst viņu saslimšanu, atklāt iemeslus ir ne tikai pašu slimnieku, bet arī tautsaimniecības interesēs.

Pirmais pilota projekts šajā virusoloģijas jomā tika veikts pirms desmit gadiem, bet pētījums, par kuru RSU zinātnieki saņēma balvu, tika sākts pirms pieciem gadiem. Tā īstenošana bija iespējama, pateicoties RSU, Latvijas Zinātnes padomes finansētajiem projektiem un Eiropas Komisijas atbalstītā projekta Baltinfect finansējumam. Pētījuma autori ir RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, akadēmiķe Modra Murovska un RSU zinātnieki Svetlana Čapenko, Santa Rasa, Sandra Skuja un Valērija Groma.

"Jāturpina pētīt šo persistento vīrusa infekciju ietekmi uz cilvēku veselību un darba spējām, tā aktivācijas laikā izraisīto slimību ārstēšanas iespējas, kā tas notiek daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Dānijā, Itālijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un citur. Gadu gaitā ir uzkrājies materiāls un pieredze. Latvija ir līdere šajos virusoloģijas pētījumos Eiropā, un līdz šim paveiktais apliecina iespēju uzlabot daudzu cilvēku dzīves kvalitāti," uzskata akadēmiķe M. Murovska.

Zinātnes attīstība ir viena no RSU rektora Aigara Pētersona darbības prioritātēm. Rektors uzskata, ka ir nepieciešams koncentrēt resursus pētnieku atbalstam, tādējādi nodrošinot Latvijas un pasaules pētniecības un tautsaimniecības telpai nepieciešamos rezultātus un RSU studiju procesa intelektuālā kapitāla pieaugumu. "Rīgas Stradiņa universitātē studiju programmas ir balstītas uz pētniecību, un mūsu prioritāte ir izcilas kvalitātes studijas modernā un sakārtotā vidē," uzver prof. Aigars Pētersons.

​

​

Jāpiemin, ka LZA balvu saņēma arī RSU IT departamenta Informācijas sistēmu nodaļas vadītājs Uldis Doniņš, kurš bijis iesaistīts RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta pētījumā Topoloģiskā UML modelēšana: uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja. Teorētiskais pamats programmatūras izstrādei.

Vēl vienā no nozīmīgākajiem 2017. gada pētījumiem ir piedalījušies RSU Farmācijas fakultātes Farmācijas ķīmijas katedras profesore, LZA akadēmiķe Maija Dambrova un RSU absolvents un Gada doktorants 2015 Edijs Vāvers, kurš šogad RSU ieguva doktora grādu farmācijā. Viņi kopā ar citiem zinātniekiem (Līgu Zvejnieci, Baibu Švalbi, Maksimu Voronu, Ivaru Kalviņu, Ilgu Misāni, Ilmāru Stonānu) ir izstrādājuši jaunu savienojumu E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai. E1R tika sintezēts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.

Viena no balvas pasniegšanas pasākuma vadītājām bija RSU Onkoloģijas institūta vadošā pētniece un docente Inese Čakstiņa.

​

2017. gada nozīmīgākā zinātnes sasnieguma balvas laureātus, kuri šoreiz bija 12, izvēlējās Latvijas Zinātņu akadēmijas žūrijas komisija, kas zinātnes sasniegumu konkursu sāka 2002. gadā. Piecpadsmit gadu laikā tas ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas zinātnē.

Plašāk par balvas pasniegšanas ceremoniju