RSU Zinātnes nedēļu 2023 caurvij klimata pārmaiņu temats

Šāgada Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes nedēļā no 27. līdz 31. martam dažādu konferenču un pasākumu programmas tematika aptver jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu komunikācijas, uztveres un stāstu veidošanu. Kara Ukrainā un enerģētikas jautājumu dēļ klimata pārmaiņas – viena no mūsdienu aktuālākajām problēmām – un ar tām saistītie jautājumi interesē arvien plašāku publiku. Tomēr tā ir komplicēta parādība, kuras skaidrošanai dažādās sabiedrības grupās nepieciešama ne tikai padziļināta izpratne par notiekošajiem procesiem, bet arī skaidra komunikācijas stratēģija.

Nereti šajā jomā ir daudz trūkumu, un tādēļ RSU Zinātnes nedēļā 2023 tiks akcentēta arī klimata pārmaiņu komunikācija un tās analīze. Ceturtdien, 30. martā, šim tematam veltīts atsevišķs pasākums – konference Fostering Action with Narratives: Communicating about Climate Change and Energy Transition in Politics, Business, Media and Society (Veicināt darbību ar naratīviem: komunikācija par klimata pārmaiņām un pārmaiņām enerģētikā politikā, biznesā, medijos un sabiedrībā), kas norit kā paralēlpasākums sociālo zinātņu konferencei PLACES.

Taču jau nedēļas ieskaņā RSU 9. starptautiskajā studentu konferencē Health and Social Sciences 28. martā divos pasākumos iesaistīties ar klimata pārmaiņu komunikāciju saistītu problēmu risināšanā aicināti dažādu nozaru studenti. Vispirms plkst. 14 lekcijā un darbnīcā, kas veidota, sadarbojoties ar nevalstisko organizāciju Zaļā brīvība, klimata taisnīgumam un tam, kā tas ietekmē ikdienas prakses, rosinās pievērsties žurnāliste un vides aktīviste Eva Johansone. Pēc tam, plkst. 17, par to, kā izstāstīt stāstu par klimata pārmaiņām no aktīvista pozīcijas, pēc dokumentālās filmas Dārgie nākotnes bērni noskatīšanās notiks diskusija ar tās producentu Fabianu Lību (Fabian Lieb).

30. martā konferences PLACES otro dienu plkst. 9 atklās vieslektors Pēters Berglezs (Peter Berglez) no Erebrū Universitātes Zviedrijā ar lekciju Climate Change as the “Place” where “Everything” Meets, Collides and Implodes in Modern and Late Modern Age. Some Thoughts from a Media Technology Perspective (Klimata pārmaiņas kā “vieta”, kur “viss” satiekas, saduras un sprāgst modernajā un vēlajā modernajā laikmetā. Dažas domas no mediju tehnoloģiju perspektīvas). Profesors, kurš intensīvi publicējies par klimata pārmaiņu atspoguļojumu medijos, šoreiz plašākā kontekstā pievērsīsies cilvēces attīstībai, vēlmēm un vietai klimata pārmaiņu kontekstā.

Savukārt plkst. 11 sāksies jau minētā konference par klimata pārmaiņu naratīviem. Tās ievadā būs divas uzstāšanās, ko piedāvā konferences viesi. Profesore Natālija Čabana (Natalia Chaban) sniegs vieslekciju To the Question of Resilient Normative Images of the EU at the Age of Uncertainty: Narratives of Climate Change and Environmental Protection (Par ES noturīga normatīvā tēla jautājumu neskaidrību laikmetā: klimata pārmaiņu un vides aizsardzības naratīvi).

Profesore savos pētījumos pievēršas mijiedarbībai starp komunikāciju un uztveri, pētot, kā politiskie un mediju diskursi rezonē dažādās mērķauditorijās. Viņas pētniecības interešu lokā ir ES un tās normatīvais spēks – kā ES tiek uztverta valstīs, kas atrodas ārpus ES, kāda ir uztvere par ES-Ukrainas attiecībām, kā ES tēlu ietekmējusi Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tāpat N. Čabana pēta politisko komunikāciju un uztveri dažādu izaicinājumu laikā, vai tas būtu Krievijas karš Ukrainā vai ES veidotā klimata politika. Savukārt zinātnieks un sabiedriskais aktīvists dr. Mihals Palašs (Michał Pałasz) uzstāsies ar vieslekciju Words as tools for climate action: challenging business as usual with emancipatory more-than-human language (Vārdi kā instruments klimata rīcībai: izaicinot ierasto darbību ar emancipējošu, vairāk kā cilvēcisku valodu). Dr. Palašs savos pētījumos pievēršas labākas pasaules meklējumiem klimata un ekoloģiskās krīzes laikā, īpašu uzmanību pievēršot valodai kā līdzeklim klimata rīcības veicināšanā.

Konference Fostering Action with Narratives: Communicating about Climate Change and Energy Transition in Politics, Business, Media and Society notiks trīs sesijās, diskutējot gan par to, kādi naratīvi tiek veidoti klimata un enerģētikas jomā zaļās pārejas laikā, gan par šo naratīvu uztveri dažādās mērķauditorijās.

Viena sesija veltīta politiskiem, ekonomiskiem, tiesiskiem un kultūras kontekstiem, kādos veidojas klimata naratīvi. Konferencē plaši pārstāvēts ir starptautiskais redzējums. Stratēģisko naratīvu konceptuālā ietvara autors profesors Bens O’Lohlins (Ben O'Loughlin) un dr. Polīna Heinrihsa (Pauline Heinrichs) iepazīstinās ar klimata naratīva nozīmi Taivānas kā neatkarīga spēlētāja starptautiskajās attiecībās identitātes veidošanā. Dr. Anastasija Deņisova (Anastasia Denisova) pievērsīsies neilgtspējīga patēriņa naratīva konstruēšanai par modi vēstošo mediju vidē. Dr. Mati Kojo (Matti Kojo) ar līdzautoriem atklās argumentus, ar kādiem Somijā mēģina pamatot jaunāko kodolenerģijas tehnoloģiju ieviešanu, kamēr Hugo Fabers (Hugo Faber) pētījis, kā ar tirgu saistīta argumentācija tiek izmantota divu pretēju koalīciju – kodolenerģijas un atjaunojamās enerģijas aizstāvju – naratīvā Zviedrijā. Savukārt Zuzanna Jezjerska (Zuzanna Jezierska) pievērsīsies tam, kā Polijas jauniešu vidū tiek uztverts viens no mobilitātes risinājumiem – elektriskie skrejriteņi.

Konferencē būs iespēja iepazīties arī ar RSU pētnieku grupas secinājumiem par klimata pārmaiņu naratīvu Latvijā: klimata pārmaiņu jautājuma nozīmīgumu Saeimas, valdības, politisko partiju un pašvaldību dienaskārtībās; vēja enerģijas nozīmi politiskajā un pašvaldību naratīvā; klimata pārmaiņām Latvijas uzņēmēju komunikācijā, īpašu uzmanību pievēršot mazumtirdzniecības sektoram; nacionālās ziņu aģentūras LETA nozīmi klimata pārmaiņu jautājuma virzīšanai mediju dienaskārtībā; kā arī klimata pārmaiņu un ar tām saistīto politiku uztveri Latvijas sabiedrībā.

Diskutējot par apstākļiem, kas veicina vai neveicina noteiktus naratīvus, konferencē tiks aplūkoti ES līmeņa faktori, tiesiskie diskursi, pienākumi un ierobežojumi, starptautiskas un lokālas uzņēmējdarbības vadības prakses, kā arī uzticēšanās noteiktiem stāstītājiem elements.