Vai sociālo zinātņu datiem ir vērtība?

Autori:
Ingmārs Kreišmanis, Ieva Puzo

11.–13. jūnijā RSU Sociālo zinātņu pētniecības centra direktore Ieva Puzo un Zinātnes departamenta projektu vadītājs Ingmārs Kreišmanis piedalījās CESSDA (Consortium of European Social Science Data Archives) 10 gadu jubilejas konferencē, kas pulcēja apmēram 90 ekspertus no Eiropas sociālo zinātņu datu arhīviem un datu apstrādes infrastruktūrām.

Līdzīgi kā citās jomās, arī sociālajās zinātnēs ir Eiropas līmeņa pētniecības infrastruktūras (ERIC), piemēram, European Social Survey, SHARE u. c. CESSDA ir viena no vadošajām platformām, kas apvieno 22 dalībvalstis, nodrošinot plašu sadarbības tīklu ekspertiem un datu uzturētājiem sociālajās zinātnēs. CESSDA nodrošina ne vien vienotu pieeju un pastāvīgu izaugsmi vadošajiem sociālo zinātņu pētniecības datu repozitorijiem, bet arī aktīvi strādā pie dažādiem tehniskajiem un metodoloģiskajiem risinājumiem sociālo zinātņu pētniecības datu apstrādē, aprakstīšanā un izmantošanā pētniecībā. CESSDA sniedz arī nozīmīgu ieguldījumu standartu izstrādē un papildināšanā, lai nodrošinātu dažādās organizācijās un valstīs ievākto datu savstarpēju savietojamību un piemērotību mašīnmācīšanās algoritmiem, tādējādi veicinot plaša mēroga pētījumu veikšanu un lielapjoma datu apstrādi.

Kopš 2016. gada zinātnē arvien lielāka uzmanība  tiek piešķirta tieši pētniecības nolūkos ievāktajiem, ģenerētajiem vai citādāk iegūtajiem datiem. Lai gan pētniecības datu standartizēšanas prakses un vienotu pieeju meklējumi dažādās zinātņu jomās  sākās jau krietni iepriekš, šādi risinājumi visbiežāk notika tikai atsevišķu iniciatīvu vai starptautisku pētījumu ietvaros, piemēram, klimata izmaiņu pētniecībā.

Pēdējā desmitgadē pētniecības datu pārvaldības prakses ir arī ieņēmušas krietni svarīgāku lomu pētnieku ikdienas dzīvē. Piemēram, pētniecības datu uzglabāšanas un dalīšanās vadlīnijas ir regulētas gan projektu konkursos, gan pētniecības organizāciju prasībās pētniekiem. 2016. gadā tika pieņemti FAIR principi, tas ir, datiem jābūt atrodamiem (findable), pieejamiem (accessible), savietojamiem (interoperable) un atkārtoti izmantojamiem (re-usable). FAIR nosaka vadošos principus pētniecības datu pārvaldībai ar mērķi pētniecības datus padarīt pieejamus starptautiskajai pētnieku kopienai un plašākai sabiedrībai. Latvijas valdība 2022. gadā pieņēma informatīvo ziņojumu Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.–2027. gadam, kas kā vienu no pīlāriem nosaka FAIR pētniecības datus.

Arī sociālajās zinātnēs pētniecības datu pārvaldība ir ļoti svarīgs pētniecības procesa posms. Sociālo zinātņu dati ir gan aptauju, interviju un novērojumu dati, gan reģistru un monitoringa dati, tāpat arī eksperimentāli dati un no interneta skrāpēti dati. Reizē gan jāatzīmē, ka daudzos pētījumos, sevišķi starpdisciplināros un transdisciplināros pētījumos, visu laiku rodas jauni datu veidi un formas. Arvien vairāk pētniecības organizāciju starptautiskā un starpinstitūciju mērogā apzinās to vērtību, kā arī potenciālu nākotnes pētījumu veikšanai, studējošo iesaistei un sadarbībai ar citām pētniecības organizācijām. Piemērojot vienotus principus datu apstrādei, noformēšanai un aprakstīšanai, ir iespējams iesaistīties lielāka mēroga projektos ar lielāku rezonansi, tai skaitā sadarboties starptautiskajos pētniecības un tās infrastruktūras konsorcijos.

Kopš Covid-19 krīzes, daudz lielākā mērā tiek novērtēta sociālo zinātņu datu noderība starpdisciplināros pētījumos, kā arī intensificēta sadarbība ar citu nozaru, sevišķi sabiedrības veselības un medicīnas pētniekiem. CESSDA konferences laikā eksperti dalījās ar pieredzi, izmantojot sociālo zinātņu datus gan klimata izpētē, gan veselības aprūpes sistēmas organizēšanai krīzes laikā, gan arī iedzīvotāju ēšanas paradumu izpētē. Aktuāli virzieni mūsdienās ir vēža pacientu vajadzību apzināšana, kā arī migrācijas procesu izpēte.

Rīgas Stradiņa universitāte kopš 2021. gada uztur institucionālo pētniecības datu repozitoriju Dataverse, kurā tiek glabāti arī sociālo zinātņu un veselības zinātņu pētniecības dati. Repozitorija mērķis ir laika gaitā akumulēt RSU un citu pētnieku pētījumos iegūtos datus un zināšanas, radot iespēju ar tiem dalīties, kā arī izmantot studiju procesā. Repozitorijs nodrošina gan pētniecības datu pieejamību, gan arī kvalitātes kontroli, laika gaitā ieviešot pēc iespējas vairāk prakšu, lai piemērotu repozitorijā glabātos datus starptautiskajiem standartiem.

Kā CESSDA konferences laikā iezīmēja organizācijas direktore Bonija Volfa-Bēniša (Bonnie Wolff-Boenisch), mūsdienās pētniecības izvērtējumu arvien vairāk nosaka nevis zinātniskās publikācijas, bet tieši pētniecības dati. Šo redzējumu iedzīvina arī RSU pieeja pētniecības datiem, to uzglabāšanai un pieejamībai. Kopš 2022. gada RSU aktīvi tiek ieviesta pētniecības datu pārvaldības sistēma, tai skaitā plānojot aktivitātes jau pētījumu projektu iesākumā, veidojot apmācības pētniekiem un studējošajiem, kā arī arvien padziļinātāk sadarbojoties ar partneriem gan no akadēmiskās vides, gan industrijas un sabiedriskā sektora. RSU aktīvi darbojas tādās pētniecības infrastruktūrās kā EATRIS un SHARE, un tāpat tiek ieviesti projekti tieši saistībā ar pētniecības datu pārvaldību un vēsturisko datu kopu apstrādi atbilstoši nozares standartiem. RSU kā viena no Augstākās izglītības un zinātnes IT koplietošanas pakalpojumu centra dibinātājiem piedalās Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros finansētajā projektā Pētniecības datu repozitorijs DataverseLV un datu kuratoru programma, kura ietvaros datu kuratori sniegs padziļinātu atbalstu un apmācības RSU pētniekiem par pētniecības datu apstrādi, uzturēšanu un citiem saistītajiem jautājumiem.