Viens no RSU pētījumiem atzīts par nozīmīgāko sasniegumu zinātnē

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi divpadsmit nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Viens no tiem ir Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta un Anatomijas un antropoloģijas institūta Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorijas pētījums par persistentu vīrusu infekciju iesaisti nervu sistēmas slimību attīstībā.

Pētījumā tika atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē.

Pētījumā piedalījās:

• A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece (Dr. habil. biol.) Svetlana Čapenko;
• A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieka p. i. (Dr. med.) Santa Rasa;
• A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, profesore, vadošā pētniece un LZA akadēmiķe Modra Murovska;
• Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorijas vadošā pētniece (Dr. med.) Sandra Skuja;
• Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorijas vadītāja, profesore un vadošā pētniece (Dr. habil. med.) Valērija Groma.

Beta-herpesvīrusi (HHV-6 un HHV-7) pēc primāras infekcijas var saglabāties snaudošas jeb latentas infekcijas formā visā dzīves garumā, taču to ietekme uz cilvēka veselību nav pietiekami izpētīta, kā arī nav noteikti faktori, kas provocē vīrusa reaktivāciju.

Tā kā vīruss pastāvīgi var atrasties arī nervaudos, tika pētīta persistējošas herpesvīrusu infekcijas iesaiste nervu slimību (encefalopātijas, fibromialģijas un mialģiskās encefalopātija / hroniskā noguruma sindroma – ME / CFS) attīstībā. Gan fibromialģijas, gan ME / CFS pacientiem biežāk konstatēta HHV-6 un HHV-7 persistenta infekcija un tās aktivācija. Arī encefalopātijas gadījumā smadzeņu audos biežāk noteikti betaherpesvīrusu infekcijas marķieri un parādīts, ka HHV-6 visvairāk izmaina smadzeņu baltās vielas rajonus, kur lokalizējas neiroglijas šūnas, ieskaitot oligodendrocītus. Tos izmainot, vīruss ietekmē nervu impulsu pārvadi. Pētot mialģisko encefalomielītu / hroniskā noguruma sindromu, pirmo reizi parādīts, ka HHV-7, līdzīgi kā HHV-6, var integrēties šūnas genomā, rezultātā infekcija var tikt pārmantota vertikāli no paaudzes paaudzē.

Jāpiemin, ka vēl vienā no nozīmīgākajiem 2017. gada pētījumiem ir piedalījušies RSU absolvents Edijs Vāvers, kurš šogad RSU ieguva doktora grādu farmācijā, un RSU Farmācijas fakultātes Farmācijas ķīmijas katedras profesore, LZA akadēmiķe Maija Dambrova. Viņi kopā ar citiem zinātniekiem (Līgu Zvejnieci, Baibu Švalbi, Maksimu Voronu, Ivaru Kalviņu, Ilgu Misāni, Ilmāru Stonānu) ir izstrādājuši jaunu savienojumu E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai. E1R tika sintezēts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem – 2002. gadā. LZA organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Pašlaik tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.