"Zinātnieku brokastīs" pārrunā aktuālus jautājumus par zinātnes komunikāciju
Trešdien, 7. oktobrī, tiešsaistē Zoom platformā norisinājās RSU Zinātnieku brokastis par tēmu Latvijas zinātnes stratēģiskais pozicionējums. Valsts pētījuma programmas rezultātu atspoguļošana.
Pasākums bija veltīts RSU pētnieku saimes iepazīstināšanai ar jauno Latvijas Zinātnes padomes (LZP) direktori Gitu Rēvaldi, kā arī Latvijas zinātnes stratēģiskajam pozicionējumam Eiropas zinātnes telpā un komunikācijā.
Latvijas Zinātnes padomes uzdevumi
LZP direktore Gita Rēvalde iepazīstināja ar LZP jauno vīziju un stratēģiju. LZP uzbūvē un funkcijās notiek pārmaiņas. Tās sastāvā ir izveidotas sešas ekspertu komisijas, kurās pārstāvēti labākie Latvijas zinātnieki, piemēram, dabaszinātņu ekspertu komisija, medicīnas un veselības zinātņu ekspertu komisija u. c. Ir izveidota arī ekspertu konsultatīvā padome. LZP īsteno valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, plāno un īsteno zinātniski pētnieciskās programmas un veic citas funkcijas. Sākot no 2121. gada 1. jūnija, tiks pārņemta vairāku pētījumu projektu un fondu vadība un uzraudzība, piemēram, ES Apvāršņa (Horizon) nacionālā kontaktpunkta funkcijas. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir ekspertu komisiju nozīmes palielināšana, zinātnieku pārstāvniecības nodrošināšana lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā.
VPP īstenošanas gaita
LZP pārstāvis Ingmārs Kreišmanis informēja par VPP Covid-19 seku mazināšanai projektu ieviešanas gaitu. 16 institūcijas sešu mēnešu laikā īsteno10 projektus par kopējo summu 5 miljoni eiro. Pašlaik ir pieejami tikai pirmie rezultāti. 1. decembrī tiks iesniegti projektu noslēguma zinātniskie pārskati, bet decembra beigās Ministru kabinetā tiks iesniegts informatīvais ziņojums un noslēguma saturiskais pārskats. RSU vada trīs VPP projektus.
Latvijas sabiedrības attieksme pret zinātni
Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš stāstīja par Latvijas sabiedrības attieksmi pret zinātni un no tās izrietošajām atziņām zinātnes stratēģiskajai komunikācijai. Vidzemes Augstskolas pētnieki ir veikuši sabiedrības aptauju, kas liecina, ka vairāk nekā puse aptaujāto ir ieinteresēti zinātnē un tās komunikācijā, aptuveni trešdaļa nezina vai neizprot zinātni, bet 8 % apšauba tās nepieciešamību. Mūsdienīgas zinātnes komunikācijas mērķa auditorija ir paši zinātnieki, lēmumu pieņēmēji un ietekmētāji, uzņēmēji, jaunieši, kas nākotnē varētu kļūt par zinātniekiem, un diaspora ārzemēs.
Kādēļ nepieciešama zinātnes komunikācija?
Viens no pētījuma dalībniekiem, SIA Dzeltenā zemūdene pārstāvis Zigurds Zaķis skaidroja, kādēļ komunikācija zinātnei ir nepieciešama. Tā uzlabo attieksmi pret zinātni, veido pētniecības kultūru sabiedrībā, sekmē Latvijas zinātnes reputāciju pasaulē un rada jaunus sadarbības mehānismus. Savukārt laba komunikācija veido stāstu, ne tikai informē, vienkāršo, nezaudējot būtību, ilustrē un saista ar cilvēkam ikdienā vajadzīgo, kā arī parāda vērtību.
Četras zināšanu vērtības
Ir izstrādāti četri zinātnes stratēģiskie naratīvi vai vērtības – ceļš uz integrētu sabiedrību, vērtību radīšana, zināšanu sabiedrība un Eiropas dimensija. Šie naratīvi ir lietojami arī COVID-19 apkarošanas komunikācijas kontekstā, par ko pētnieki ir izstrādājuši rokasgrāmatu. Kā uzsvēra Zigurds Zaķis, neko paliekošu nav iespējams panākt īstermiņā. Arī zināšanu kultūras veidošana sabiedrībā ir ilgtermiņa process.
Turpinājumā RSU asociētais profesors Ivars Vanadziņš iepazīstināja ar VPP projekta Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās īstenošanas gaitu. Noslēgumā notika Zinātnieku brokastu dalībnieku diskusija par VPP projektu rezultātu komunicēšanu un zinātnes komunikācijas nozīmi kopumā.
Papildu informācija par Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu
