Ar RSU iegūtajām zināšanām varu būt praktiskās zinātnes popularizētāja un skaidrotāja

Aija Kažoka ir žurnāla ārstiem Medicus Bonus redaktore, daudzus gadus strādājusi par žurnālisti dažādos veselības medijos. A. Kažoka ir absolvējusi RSU maģistra studiju programmu Komunikācija un mediju studijas un patlaban studē doktorantūras programmā Komunikācijas kultūra un multimediji.

​

Kā sākās jūsu studiju gaitas Rīgas Stradiņa universitātē?

Man nebija ne mazākās nojausmas, ka mani interesē akadēmiskā vide un pētniecība. Viss sākās ar to, ka es ilgus gadus slimoju, un pēc veiksmīgas izveseļošanās bija milzīgs enerģijas pieplūdums. Biju gatava gāzt kalnus un tad, zinot, ka esmu jau izrādījusi interesi par mācīšanos, RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja asoc. prof. Anda Rožukalne izteica piedāvājumu studēt maģistrantūrā. Neslēpšu, tas bija īsts pārbaudījums – studiju uzsākšana pēc ilgāka pārtraukuma, jo tagad gan tehnoloģiju, gan valodu zināšanas tiek prasītas citā, daudz augstākā līmenī.

Kāda bija jūsu maģistra darba tēma un galvenie secinājumi?

Studiju laikā biju uzrakstījusi kursadarbu, kurā pierādīju, ka deputāti no Saeimas tribīnes daudzus medicīnas terminus, piemēram, "slims", "invalīds", lieto neadekvāti, aizvainojošā kontekstā. Komunikācijas studiju katedras asoc. prof. Sergejs Kruks ierosināja izvērst šo tēmu maģistra darbā un kļuva par mana darba Ārstu varas valoda parlamentārajā diskursā vadītāju. Ārstu politiķu loma medicīnas politikas veidošanā vadītāju. Nākamajiem studentiem es varu ieteikt – izvēlieties visgudrākos, vislabākos darbu vadītājus, tādus, kuri daudz strādā un ir labi profesionāļi. No S. Kruka saņēmu konstruktīvu atbalstu. Tas, kā viņš prata, uzdodot mērķtiecīgus jautājumus, iedarbināt domāšanu un norādīt virzienu, bija vērtīgi. Domāju, ka S. Kruks būs arī mana doktora darba vadītājs, jo, manuprāt, mums izveidojās laba sadarbība.

Maģistra darbā parādīju, ka bieži vien ārsti politiķi racionālas, skaidrojošas un informatīvas komunikācijas vietā politiskajā vidē izvēlas runas veidu, kas nepārprotami demonstrē viņu profesionālo pārākumu, vienlaikus parādot, cik nozīmīgs faktors ir viņu savulaik iegūtā medicīnas izglītība. Šī pieeja sastopas ar pretestību no pārējiem politiķiem. Ārsti politiķi vēlas izspēlēt savu profesionālo kārti, uzskatot to par labu argumentu politiskajās diskusijās, piemēram, savā retorikā lietojot izteicienus "es kā ārsts….", "mēs, ārsti, zinām…", "šoreiz runāšu kā ārsts…". Interesanti ir tas, ka arī daudziem ierindas ārstiem būtiskāka ir nevis politiska risinājuma iegūšana, bet ārsta profesijas prestiža uzturēšana. Gan ārsti praktiķi, gan ārsti politiķi izvēlas veselības aprūpes nozares problēmas politiskajā sfērā risināt galvenokārt profesionālā vertikālē, neveidojot dialogu ar citām sociālajām grupām. Domāju, ka pētījumā iegūtie dati var tikt izmantoti sekmīgākas komunikācijas stratēģijas izveidošanā veselības aprūpes politikas jomā.

Kāpēc izvēlējāties turpināt studijas doktorantūrā?

Pirmais pamudinājums studēt doktorantūrā bija mana maģistra darba augstais novērtējums – 10 balles. Pēc darba aizstāvēšanas asoc. profesore Ilva Skulte teica: "Aija, jūs taču saprotat, ka ar desmitniekiem Stradiņa universitātē nemētājas. Mēs ceram, ka jūs varētu mēģināt stāties doktorantūrā."

Tā kā esmu žurnāla ārstiem Medicus Bonus redaktore, mana izvēle studēt Rīgas Stradiņa universitātē ir mērķtiecīga, jo manas profesionālās intereses iekļauj veselīga dzīvesveida popularizēšanu un medicīnas tēmas. Man nebija šaubu, ka studijas turpināšu šajā augstskolā, kurā maģistra darbu komunikācijā varēju saistīt ar medicīnu. Protams, arī doktorantūras pētniecības darba tēma tiks saistīta ar veselības aprūpi un medicīnas komunikāciju.

Vai doktorantūrā varētu turpināt maģistra darba tēmas pētniecību?

Noteikti, jo tēmai par ārstu komunikāciju politiskajā vidē ir potenciāls. Zinot, cik smagi sokas ar pārmaiņām veselības aprūpes sistēmā, padziļināti pētu politiķu komunikāciju veselības aprūpes jomā. Tas var palīdzēt rast risinājumus veselības pārvaldības problēmām. Doktorantūrā esmu nolēmusi pievērsties liberālisma un labklājības valsts tradīcijas izpratnei parlamentārajā diskursā, pretrunai starp retoriku un realitāti, turklāt balstot pētījumu medicīniskajos un veselības aprūpes diskursa piemēros.

Vai veselības komunikācijas jomā ir vēl kādas tēmas, kurām, jūsuprāt, būtu jāpievērš uzmanība?

Viena no manām maģistra darba sākotnējām iecerēm bija aplūkot tēmu par veselības un medicīnas tēmu "ezotēriskošanās" publiskajā telpā, par to, kā ezotēriskais diskurss par ārstēšanos un veselības uzturēšanu pārmāc klasiskās medicīnas piedāvājumus. Kamēr šie abi aspekti ir līdzsvarā, viss ir kārtībā. Tiklīdz kāda joma sāk operēt ar otras jomas terminiem un piedāvājumiem, tas var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus.

"Zinot, cik smagi sokas ar pārmaiņām veselības aprūpes sistēmā, padziļināti pētu politiķu komunikāciju veselības aprūpes jomā. Tas var palīdzēt rast risinājumus veselības pārvaldības problēmām," saka RSU doktorante Aija Kažoka.

Jūs savas profesionālās gaitas sākāt kā režisore. Kā nonācāt līdz veselības žurnālistikai?

Esmu beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju, man ir iegūta režisora specialitāte, un pirms tam esmu beigusi kinoaktieru studiju. 90. gados sāku strādāt Latvijas Ārstu biedrībā un žurnālā Sveiks un vesels. Kāpēc tieši veselības žurnālistika? Domāju, ka specializēšanās un padziļināta pievēršanās konkrētai jomai mūsdienās ir būtisks nosacījums profesionālim – gan medicīnā, gan komunikācijā un citās jomās.

Interese par veselības un medicīnas tēmām man nāk no tēva – viņš bija neparasts cilvēks, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, kormūzikas zinātājs, labs dziedātājs, kā arī ekoloģiski noskaņots veģetārietis. No tēva ir iegūta dziļa, personiska izpratne par ekoloģiju un veselīgu dzīvesveidu, kā arī atziņa, ka veselība ir cieši saistīta ar uzvedību, dzīvesveidu un domāšanu. Tēvam bija īsa dzīves formula, ko cenšos ievērot: "Nebāz vēderā draņķus, nebāz galvā draņķus un vienmēr turi ķermeni tīru!" Esmu sapratusi, ka veselīgs dzīvesveids nepasargā no saslimšanām, bet tas neļauj nomirt pirms atvēlētā laika. Pēcoperāciju laikā arī pieredzēju, cik ātri veselīga dzīvesveida prakse palīdz atveseļoties.

Ticu zinātnei un medicīnai, un esmu laimīga, ka ar Rīgas Stradiņa universitātē iegūtajām zināšanām varu būt praktiskās zinātnes popularizētāju un skaidrotāju vidū. Sākot studijas universitātē, man bija sajūta kā Alisei Brīnumzemē – es redzēju atveramies durvis, kuras pirms tam visu dzīvi ir bijušas cieši aizvērtas. Šī sajūta ir brīnumaina.