Holesteatoma – labdabīgs, bet lokāli agresīvs veidojums vidusausī. Kā tas rodas?

Attēli no Kristapa Damberga promocijas darba

Holesteatoma var būt iedzimta vai iegūta. Iegūta holesteatoma rodas, ādas šūnām (epitēlijam) iemigrējot vidusausī, kur tām nevajadzētu atrasties un kur tas pārveidojas par holesteatomas audiem.

Holesteatomas audi ir hiperproliferatīvi, kas nozīmē, ka šūnas aug un vairojas pārmērīgi aktīvi salīdzinājumā ar normālu šūnu augšanu, un tie noārda apkārtējos audus vidusausī.

Lai arī šis veidojums ir reta saslimšana, ar to Eiropā saslimst vidēji septiņi pacienti no 100 000 gadā, tomēr holesteatomas pilnīga izārstēšana ir sarežģīta, un nereti sagaidāma atkārtota holesteatomas veidošanās.

Biežākās pacienta sūdzības, kad viņam ir holesteatoma, ir pasliktināta dzirde un strutaini izdalījumi no auss, kas bieži atkārtojas. Taču holesteatoma var radīt arī tādas komplikācijas kā meningīts, smadzeņu abscess, sejas nerva paralīze un S veida sinusa tromboze.

Tas, kā holesteatoma rodas, ir sarežģīts process, kurā slimība "pārveido" apkārtējos normālos audus par bojātiem. Šajā procesā notiek audu nekontrolēta augšana un apkārtējo audu pārveidošana, rodas iekaisums.

RSU doktoranta un Otorinolaringoloģijas katedras aistenta Kristapa Damberga disertācijas pētījuma mērķis bija noteikt un aprakstīt, kā holesteatoma attīstās, kādas izmaiņas izraisa audos un kāda ir jaunā veidojuma savstarpējā mijiedarbība dažāda vecuma pacientu audos.

Līdz šim pacientiem ar holesteatomu neregulāri un nesaistīti tika pētītas tādas selektīvas audu pārmaiņas kā remodelācija (pārveidošanās), proliferācija (strauja vairošanās), iekaisums, vietējā audu aizsardzība (audu spēja pašiem sevi aizsargāt). Šajā pētījumā šīs audu pārmaiņas tiek pētītas kompleksi. Pētījumā tiek izvēlēti 12 dažādi audu faktori, kuri raksturo holesteatomas klīniskās pazīmes un kas ir lielākais audu faktoru daudzums, kurš tiek izmantots bērnu un pieaugušo holesteatomas izpētē viena pētījuma ietvaros.

Katrs faktors tika izmeklēts un aprakstīts, kopā analizējot vairāk nekā 700 mikropreperātu.

Pētījumā tika iekļauti 50 pacientu holesteatomas audi. Pacienti tika sadalīti divās grupās atkarībā no vecuma – bērni un pieaugušie. Katrā pacientu grupā bija 25 pacienti. Kontroles grupu veidoja septiņu dažādu mirušu cilvēku neizmainīta āda, kas tika iegūta no ārējās auss ejas. 

RSU promocijas darbu katalogs