Mākslīgais intelekts zobārstniecībā – no negodprātīgiem pētījumiem līdz rīkam ārstniecībā

Autori: RSU Zobārstniecības fakultātes vadošā pētniece doc. Ilze Maldupa,
RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras vadošais pētnieks asoc. prof. Serhio Uribe

Mākslīgais intelekts (MI) ienāk medicīnā. Mēs veicām pētījumu par to, kā ieviest efektīvas, pētījumos balstītas metodes zobārstniecībā¹, un sīkāk aplūkojām, kādas iespējas tajā paver MI. Iedziļinoties MI lietojumā, pamanījām tā ietekmi uz zinātnisko publikāciju sistēmu. Kā viss, kur iesaistīts MI, arī zinātniskajā vidē šie rīki var sniegt atbalstu, taču to lietošana saistāma ar riskiem. Kādi ir riski, un kur no MI var iegūt?

Mēs analizējām gandrīz 300 000 publikāciju kopsavilkumus no 2018. līdz 2024. gadam. Zināms, ka MI tiek "barots ar informāciju" – tajā jāiegulda daudz datu. Un, lai to īstenotu, vajadzīgs darbaspēks. Daļa šī darbaspēka nāk no Āfrikas. Un šajā kontinentā ir ļoti daudz valstu, kas ir bijušas Lielbritānijas kolonijas, līdz ar to tās iedzīvotājiem angļu valoda ir dzimtā mēle. Taču – tā ir citādāka angļu valoda. Viņi lieto jēdzienus, kurus neizmanto citā angliski runājošajā pasaulē.

Foto: Shutterstock

Pēc šiem atslēgvārdiem varējām konstatēt, kurš teksts ir rakstīts ar ChatGPT (izmantojām tā saucamo bibliometrisko pieeju). Piemēram, ir vārdi, kurus pirms MI programmu rašanās publikācijās praktiski neizmantoja. Tagad to proporcija ir augusi. Teiksim, vārda "delve" (iedziļināties, meklēt) lietojums kopš MI plašākas ienākšanas ir 17 reižu biežāks nekā pirms tam. Arī citu vārdu (piemēram, "transformative", "realm" un "revolutionize") lietošana kļuvusi ievērojami biežāka. Šie rezultāti liecina, ka gandrīz desmitā daļa publikāciju satur specifiskos vārdus, un tas norāda uz ievērojamu MI izmantošanu zinātnisko pētījumu rakstīšanā.
Jāpiebilst, ka ChatGPT pirmajos gados kļūdu bija vairāk, tagad daudzas ir izlabotas, taču vēl pērn, veicot pētījumu, minētie atslēgvārdi MI rīka atbildēs bija atrodami.

Mūsu pētījums neļauj secināt, vai izmantotā MI dēļ aplūkotie pētījumi ir nepilnvērtīgi vai tiem nevar uzticēties, vai MI izmantots tikai valodas koriģēšanai.

MI izmantošana gramatikas uzlabošanai ir normāla prakse zinātniskajos pētījumos. Jo savā ziņā ir pat negodīga konkurence starp pētnieku, kuram, teiksim, angļu valoda ir dzimtā, un pētnieku, kuram tā nav pamatvaloda, jo publikācijai ir jābūt angliski.

Tad valodas koriģēšanai ir pieņemami izmantot MI, vislabāk to godīgi norādot. Taču publikācijas pilnībā tulkojot tikai ar MI tulkošanas rīku, tās var izklausīties dīvainas vai pat neloģiskas, radot šaubas par pētījuma uzticamību (validitāti).

Diemžēl zināms², ka mūsdienās ir ļoti daudz nekvalitatīvu rakstu un MI tiek lietots negodprātīgi. No nemaz ne tik senā laika, kopš pasaulē ienākuši MI rīki, ar to ir uzrakstīti un publicēti daudzi tūkstoši zinātnisko rakstu.

Nenoliedzami, pētniecībā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pastāstīt sabiedrībai par saviem atklājumiem, secinājumiem. Taču viena zinātniskā publikācija paņem ļoti daudz laika un enerģijas – piemēram, veicot klīniskus vai kohorta pētījumus, līdz publikācijai var paiet vairāki gadi, bet MI "zinātnisku rakstu" var radīt teju mirklī.

Agrāk pētniecības galvenais mērķis bija radīt jaunas zināšanas, bet tagad daļai pētnieku motivācija ir "ražot" publikācijas, lai būtu konkurētspējīgs darba tirgū vai kāptu pa akadēmiskās karjeras kāpnēm, vai iegūtu finansējumu pētījumiem. Šādi motivācijas mērķi nesaskan ar sabiedrības interesēm. Žurnāli ir savairojušies ģeometriskā progresijā. Pieaug arī universitāšu un zinātnieku daudzums, bet ir ierobežots skaits kvalitatīvu recenzentu, kas var prasmīgi izvērtēt potenciālo publikāciju kvalitāti. Turklāt mēs nerunājam tikai par mazas nozīmes žurnāliem!

Ir pat komiski gadījumi, kad zinātniskā publikācijā nav izdzēsts MI ģenerētais teksts (tādu piedāvāja sākotnējās MI programmas versijas), kurš ļauj izvēlēties citu atbildi: "regenerate response".

Zinātnes vēsturē ir bijuši arī tādi gadījumi, kad publikācijas tiek atsauktas, piemēram, plaģiātisma vai krāpšanās dēļ. Teiksim, populārs pētījums bija par to, ka vakcīnas izraisa autismu. Publikācija tika atsaukta³, jo tika noskaidrots, kā zinātniski nekorekti tika atlasīti gadījumi, taču sabiedrībai nodarītais ļaunums vairs nav atsaucams.

Arī mūsdienās ir publikācijas, kas dažādu iemeslu dēļ tiek atsauktas (https://retractionwatch.com/). Visbiežāk tā notiek ar Ķīnas, Krievijas, Tuvo Austrumu valstu, arī ASV rakstītām publikācijām. Protams, daudzi no šiem pētījumiem tāpat nepiesaista uzmanību un tos nelasa, bet ticamība nozarei kopumā mazinās.

Pirmavots: LSM.lv

Lasīt visu rakstu portālā LSM.lv 

¹ Fundamentāli lietišķais pētījumu projekts Uz pierādījumiem balstītu kariesa kontroles stratēģiju ieviešana bērnu zobārstniecībā Latvijā – pierādījumu pārneses pētījums (IEVA)

² Lex Bouter. 2024. Fake academic papers are on the rise: why they’re a danger and how to stop them. The Conversation un Rizqy Amelia Zein. 2024. Paper mills: the ‘cartel-like’ companies behind fraudulent scientific journals. The Conversation

³ Dr AJ Wakefield. 1998. Retracted: Ileal-lymphoid-nodular hyperplasia, non-specific colitis, and pervasive developmental disorder in children un The Editors of The Lancet. 2010. Retraction: Ileal-lymphoid-nodular hyperplasia, non-specific colitis, and pervasive developmental disorder in children