Šogad plaša interese par Baltijas Morfologu konferenci

No 7. līdz 9. novembrim RSU Anatomijas un antropoloģijas institūtā notika Baltijas Morfologu VII konference, kuru apmeklēja vairāk nekā 100 zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Turcijas un Čehijas. Konferences tēma bija Morfoloģiskās zinātnes eksperimentālajā un klīniskajā medicīnā. Par aizvadīto pasākumu stāsta Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore profesore Māra Pilmane.

Kā radās ideja organizēt šādu konferenci?

Morfologi no trīs Baltijas valstīm dažādās konferencēs tikās jau padomju laikā, taču tas nenotika regulāri. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šādas tikšanās vairākus gadus nenotika, tomēr, apmeklējot starptautiskās konferences, secinājām, ka Baltijas morfologiem nepieciešams savs pasākums, kurā varētu tikties ar kolēģiem no kaimiņvalstīm, dalīties pieredzē, ierosināt kopīgus projektus, stāstīt par sava pētnieciskā darba rezultātiem. Esmu ļoti lepna par to, ka šī ideja radās Rīgā, kur mēs 2001. gadā to arī turpinājām attīstīt. Rezultātā 2003. gada rudenī notika Baltijas Morfologu I konference, kurā piedalījās pētnieki no Kauņas, Tartu, Viļņas un Rīgas. Pirmos trīs gadus konference tika organizēta katru gadu, taču vēlāk nolēmām, ka optimālais variants ir tikties reizi divos gados, lai būtu pietiekami daudz laika kvalitatīva darba izstrādei.

Šajās konferencēs pārsvarā piedalās morfologi no trīs Baltijas valstīm, taču aicinām arī pētniekus no Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Turcijas u. c.

Šogad Rīga šo pasākumu organizēja jau trešo reizi, Kauņā un Tartu tā notikusi divas reizes. Nākamā konference plānota pēc diviem gadiem Viļņā.

Kuri morfoloģijas virzieni bija visplašāk pārstāvēti konferences referātos?

Viens no lieliem virzieniem ir antropoloģija – zinātnieki reģionā pēta antropometriskos rādītājus Baltijas valstīs. Nākamais virziens ir histopatoloģija, kur pašlaik tiek aktīvi pētīts vēzis, ādas un vairogdziedzera saslimšanas, kuņģa patoloģijas. Arī histoloģija bija plaši pārstāvēta. Vairāki referāti tika prezentēti embrioloģijā. Vēl viens virziens, kas gan nebija ļoti plaši pārstāvēts, taču ir svarīgs morfoloģijas kontekstā, ir morfoloģijas vēsture.

Kādas ir svarīgākās atziņas pēc šā gada konferences?

Šī konference mums bija īpaša vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pirmo reizi piedalīties konferencē tika aicināti patologi, kas deva unikālu iespēju mūsu doktorantiem, kas strādā patoloģijas jomā, prezentēt savus darbus. Nākotnē plānojam konferencei aktīvāk piesaistīt arī veterinārās medicīnas speciālistus.

Otrkārt, šim kongresam tika iesniegts rekordliels tēžu skaits – 93, tostarp 60 stenda referāti un 33 mutiskie referāti.

Treškārt, vēl viena īpatnība, ko nebijām vērojuši iepriekš, bija saistīta ar uzņēmumu interesi par šo pasākumu. Šogad dalību konferencē pieteica četras firmas no Somijas, Latvijas un Lietuvas, kuras ražo produktus, kas ir nepieciešami morfologu darbam, piemēram, antivielas, reaģentus.

Ceturtkārt, šogad ļoti aktīvi par dalību konferencē interesējās studenti no Latvijas Universitātes. Diemžēl šī nav studentu konference, taču mēs viņus aicināsim uz studentu morfoloģijas zinātnisko konferenci, ko tradicionāli organizē Anatomijas un antropoloģijas institūts.