Nauda apmaiņā pret vērtspapīriem. Ko nozīmē repo darījumi, un kāpēc tie ir svarīgi Latvijai?
Repo darījums ir finanšu darījums, kurā pircējs un pārdevējs savstarpēji divas reizes apmainās ar naudu un vērtspapīriem. Jēdziena "repo", kas cēlies no latīņu vārda "reportare" (atnest atpakaļ, atdot), nozīme ir tuva izteicienam "Atdodot es pelnu".
Tatjanas Juknas veidots attēlojums repo darījuma struktūrai
Šo darījumu izmanto visdažādākajiem mērķiem, piemēram lai saņemtu aizdevumu pret vērtspapīru nodrošinājumu vai lai saņemtu vērtspapīru spekulācijas turpināšanai. Šo darījumu izmanto finanšu iestādes (bankas, lielie investīciju fondi, starpbanku tirgū) savā starpā, kā arī bankas, slēdzot darījumus ar klientiem.
Darījumu apjomi, kas tiek slēgti ārvalstu tirgos, ir milzīgi. Piemēram, 2022. gada jūnijā Eiropas repo darījumu tirgus sasniedza aptuveni 9,680,3 miljardus eiro, savukārt ASV tirgus – 2,480 miljardus ASV dolāru. Savukārt Latvijas repo tirgus potenciāls gandrīz netiek izmantots. 2022. gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija noslēgti tikai 28 darījumi par kopējo summu 2,184 miljoni eiro. Repo izmantošana valsts tirdzniecības apritē ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka valsts ekonomika ir sasniegusi noteiktu attīstību. Veiksmīgu ekonomisko attīstību nevar panākt bez tiesiskās sistēmas pilnveidošanas un juridiskās nenoteiktības likvidēšanas.
Repo darījumu kā civiltiesisko darījumu regulējums Eiropā nav vienveidīgs. Dažās valstīs, piemēram, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, repo darījumi ir zināmi, taču tie netiek atsevišķi regulēti. Ja Lietuvā tie tiek uzskatīti par pārdošanu ar izpirkuma tiesībām, bet Maltā – par pārdošanu ar solījumu nopirkt, tad Latvijā, Igaunijā, Ungārijā, Polijā – par atpakaļpirkuma līgumiem, savukārt Francijas, Vācijas un Itālijas tiesībās repo ir normatīvā regulējuma atzītais patstāvīgais darījuma veids.
Ekonomisko pētījumu par finanšu darījumu problemātiku ir samērā daudz, taču juridisko pētījumu gandrīz nav, rezultātā nav zinātniska pamatojuma regulējuma attīstībai. Atsevišķas jomas paliek neskartas gadsimtu garumā. RSU doktorantes Tatjanas Juknas promocijas darbs tapis septiņus gadus, un tajā apkopota viņas vairāk nekā 20 gadu praktiskā pieredze, kas iegūta lielākajās Latvijas kredītiestādēs, specializējoties finanšu un kapitāla tirgus darījumos.
Viens no promocijas darba mērķiem bija radīt teorētisko bāzi repo darījuma civiltiesisko aspektu izpratnei, jo promocijas darba pētījums ir pirmais juridiskais pētījums Latvijas un, iespējams, arī Lietuvas un Igaunijas vēsturē.
Mērķa īstenošanai autore ir izpētījusī vairāk nekā 500 avotu 11 valodās, tostarp 17. un 18. gs. grāmatas, 110 normatīvos aktus, 45 tiesu spriedumus un 21 ietvara līgumu, kas tika vai tiek izmantots Latvijas finanšu iestādēs.
Pētījuma dati ļauj secināt, ka Latvijas repo līgumos nav vienotas pieejas darījumam un darījuma civiltiesisko seku interpretācijai. Piemēram, 23,08 % no pētāmo tirgus dalībnieku kopskaita izmantotā pieeja ir zināšanu trūkuma rezultāts. Atšķiras arī pieeja īpašumtiesību nodošanā u. c.
Promocijas darbs veido teorētisko pamatu ne tikai repo, bet arī citu sui generis finanšu tirgos izmantoto civiltiesisku darījumu attīstībai, kurā novērojama līdzība ar repo darījuma struktūru vai izmantotajām metodēm. Te noteikti jāmin valūtas maiņas tirgū slēgtie mijmaiņas darījumi (SWAP) vai darījumi par starpību (NDF), kuros tiek izmantota pārnesumu metode (pārjaunojums).
Plašāka informācija
