Turpmākām krīzēm Latvija nav gatava!

Globālo ekonomisko un finanšu krīzi Latvija pārvarēja iedzīvotājiem sāpīgā veidā, lietojot iekšējo devalvāciju, kas deva īslaicīgu stabilizāciju par dārgu sociālo cenu – palielinājās emigrācija, sociālā nevienlīdzība un vertikālā spriedze starp politisko eliti un vienkāršajiem iedzīvotājiem, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunatklātajā kolektīvajā monogrāfijā Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša.

Turklāt politiskā līmenī turpmāko krīžu menedžmenta modelis vēl arvien nav izstrādāts – uz to diskusijā grāmatas atklāšanā norādīja politikas un ekonomikas eksperti.

"Nekad neesmu piekritis tam, ka veids, kā Latvija pārvarēja krīzi, ir veiksmes stāsts. Domājot par nākotni – tāda veida ekonomika, kāda ir Latvijā, ir pakļauta krīzēm. Tajās mums uzmanības fokusā jāpatur ne tik daudz uzņēmēji vai cilvēki darbspējīgā vecumā, bet tieši sociāli neaizsargātākās grupas," politiķis Ivars Godmanis norādīja sociālantropologa Klāva Sedlenieka vadītajā diskusijā, kur bijušais Latvijas Ministru prezidents piedalījās kopā ar politologu prof. Juri Rozenvaldu, prof. Innu Dovladbekovu, RSU dekāni Taņu Lāci, kā arī pētniecēm Diānu Kalniņu un Sanitu Vasiļjevu.

Vaicāti, vai Latvija ir gatava turpmākām krīzēm, eksperti norādīja uz vairākiem trūkumiem valsts pārvaldē un to, ka krīzes risināšanas posmā trūka vienots un nosvērts skatījums uz risināšanas mehānismiem, bet pēckrīzes periodā politiskā līmenī pietrūkusi šīs pieredzes apkopošana un analīze. "Iedzīvotāji, protams, ir izdarījuši savus secinājumus – ir piesardzīgāki, tērējot nopelnīto un plānojot kredītus, kā arī ilgtermiņa noguldījumus. Vērtējot pēc mūsu veiktajām aptaujām, tas galvenokārt ir tāpēc, ka nevar paļauties uz sociālo aizsardzību no valsts puses," uzsvēra prof. Inna Dovladbekova.

​

Lai noskaidrotu, kā Latvijas iedzīvotāji ir pārvarējuši krīzi, 2013.–2015. gadā RSU zinātnieki īstenoja pētījumu "Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti". Analīzes pamatā ir plaša empīrisko pētījumu bāze, un pētījumu rezultāti apkopoti RSU profesora Sergeja Kruka redakcijā izdotajā kolektīvajā monogrāfijā Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša, ko veidojis 12 autoru kolektīvs: Anželika Berķe-Berga, prof. Inna Dovladbekova, Diāna Kalniņa, Normunds Kozlovs, prof. Sergejs Kruks, Ksavjē Lands, Taņa Lāce, asoc. prof. Anda Rožukalne, asoc. prof. Ritma Rungule, asoc. prof. Ilva Skulte, Sanita Vasiļjeva un asoc. prof. Dainis Zelmenis.

Tā kā krīze ir skārusi vairākumu iedzīvotāju (aptaujā to atzinuši 80 % respondentu), pētnieki izvirzīja pieņēmumu, ka negatīvā pieredze būs aktivizējusi viņu sociālo dzīvi, kopīgas problēmas risinot mijiedarbībā ar līdzpilsoņiem. Pieņēmums nav apstiprinājies. Par spīti tam, ka jau daudzus gadus respondenti negatīvi vērtē valsts pārvaldes darbu, viņi nav gatavi īstenot pilsoņa lomu, formulējot alternatīvo dienas kārtību, dibinot interešu, savstarpējās palīdzības un tamlīdzīgas brīvprātīgas asociācijas. Izplatītākas ir individuālās problēmu risināšanas taktikas: paļaušanās uz personiskajiem resursiem, bēgšana no realitātes, pavadot laiku sociālajos medijos, kā arī emigrācija uz Rietumeiropu.