Pētniecības integritāte

RSU ievēro Eiropas Zinātņu akadēmiju (ALLEA) pieņemto Eiropas Rīcības kodeksu pētniecības integritātei (The European Code of Conduct for Research Integrity). Šis dokuments ir Eiropas pētnieku kopienas pašregulācijas instruments. Eiropas Komisija ir atzinusi šo Rīcības kodeksu par atsauces dokumentu ar pētniecības integritāti saistītajos jautājumos visos ES finansētajos pētniecības projektos.

Preambula

Pētniecība ir ceļš uz zināšanām, kas iegūtas sistemātiski veiktos pētījumos un domājot, novērojot un eksperimentējot. Lai gan dažādās disciplīnās var izmantot dažādas pieejas, tām kopīga ir motivācija vairot mūsu izpratni par mums pašiem un pasauli, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc Eiropas Rīcības kodekss pētniecības integritātei ir piemērojams pētniecībai visās zinātniskajās un akadēmiskajās nozarēs.

Pētniecība ir kopīga iniciatīva, ko veic akadēmiskajā, industriju un citā vidē. Pētniecība ietver sadarbību – gan tiešu, gan netiešu – kas bieži šķērso sociālās, politiskās un kultūras robežas. Tās pamatā ir brīvība definēt pētniecības jautājumus un attīstīt teorijas, apkopot empīrisku materiālu un piemērot atbilstīgas metodes. Tāpēc pētniecība balstās uz pētnieku kopienu un ideālā variantā attīstās neatkarīgi no pasūtītāju spiediena un no ideoloģiskām, ekonomiskām vai politiskām interesēm.

Pētnieku kopienas pamatpienākums ir formulēt pētniecības principus, noteikt pareizas pētniecības prakses kritērijus, paaugstināt pētniecības kvalitāti un noturību un atbilstīgi reaģēt uz pētniecības integritātes draudiem vai pārkāpumiem. Šā Rīcības kodeksa galvenais nolūks ir palīdzēt īstenot šo atbildību un kalpot pētnieku kopienai kā pašregulācijas sistēmai. Tajā aprakstīti profesionālie, juridiskie un ētiskie pienākumi, kā arī atzīts, cik svarīgi ir institucionālie apstākļi, kuros tiek organizēta pētniecība. Tādēļ šis Rīcības kodekss ir būtisks un piemērojams valsts finansētiem un privātiem pētījumiem, vienlaikus atzīstot likumīgus ierobežojumus tā īstenošanā. Vērtību un principu interpretāciju, kas regulē pētniecību, var ietekmēt sociālā, politiskā vai tehnoloģiskā attīstība un pārmaiņas pētniecības vidē. Tāpēc efektīvs rīcības kodekss pētnieku kopienai ir pastāvīgi aktualizējams dokuments, ko regulāri jāatjaunina un kas pieļauj vietēja vai valsts mēroga atšķirības tā īstenošanā. Pētniekiem, akadēmijām, akadēmiskām apvienībām, finansētājiem, valsts un privātām pētniecības organizācijām, izdevējiem un citām attiecīgām struktūrām ir īpašs pienākums ievērot un veicināt šo praksi un tās pamatā esošos principus.

Principi

• Uzticamība, nodrošinot pētniecības kvalitāti, kas atspoguļota projektā, metodoloģijā, analīzē un resursu izmantošanā
• Godīgums pētniecības attīstīšanā, uzsākšanā, recenzēšanā, ziņošanā un komunicēšanā pārredzamā, godīgā, pilnīgā un objektīvā veidā
• Cieņa pret kolēģiem, pētniecības dalībniekiem, sabiedrību, ekosistēmām, kultūras mantojumu un vidi
• Atbildība par pētniecību no idejas līdz publicēšanai, par tās pārvaldību un organizāciju, apmācību, uzraudzību un darbaudzināšanu un par tās plašāku ietekmi

Laba pētniecības prakse

Pētniecības vide

• Pētniecības iestādes un organizācijas veicina izpratni un nodrošina, ka pētniecības integritāte dominē kā kultūra
• Pētniecības iestādes un organizācijas ir līderpozīcijās, nodrošinot skaidru politiku un procedūras attiecībā uz labu pētniecības praksi un pārredzamu un atbilstīgu rīcību pārkāpumu izskatīšanā
• Pētniecības iestādes un organizācijas atbalsta pienācīgu infrastruktūru datu un pētniecības materiālu pārvaldībai un aizsardzībai visās to formās (ietverot kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, protokolus, procesus, citus pētniecības artefaktus un saistītos metadatus), kas ir nepieciešami reproducējamības, izsekojamības un atbildības nodrošināšanai
• Pētniecības iestādes un organizācijas atbalsta atklātu un reproducējamu praksi, pieņemot darbā un paaugstinot amatā pētniekus

Apmācības, uzraudzība un darbaudzināšana

• Pētniecības iestādes un organizācijas nodrošina, ka pētnieki saņem rūpīgu apmācību par pētniecības projektēšanu, metodoloģiju un analīzi
• Pētniecības iestādes un organizācijas izstrādā atbilstīgu un adekvātu apmācību ētikas un pētniecības integritātes jomā un nodrošina, ka visas iesaistītās personas ir informētas par attiecīgajiem kodeksiem un noteikumiem
• Pētniekiem visā karjeras attīstības posmā, sākot no jaunākā asistenta līdz vadošajam pētniekam, tiek nodrošinātas apmācības ētikā un pētniecības integritātē
• Vecākie pētnieki, pētniecības vadītāji un uzraudzītāji, kas vada savus darba grupas locekļus, piedāvā īpašas vadlīnijas un apmācību, lai pienācīgi attīstītu, izstrādātu un strukturētu savu pētniecības darbību un veicinātu pētniecības integritātes kultūru

Pētniecības procedūras

• Pētnieki ņem vērā jaunākos sasniegumus pētniecības ideju izstrādē
• Pētnieki rūpīgi izstrādā, veic, analizē un dokumentē pētījumus
• Pētnieki pienācīgi un apzinīgi izmanto pētniecības finansējumu
• Pētnieki publicē pētījumu rezultātus un to interpretācijas atklātā, godīgā, pārredzamā un precīzā veidā un ievēro datu vai atklājumu konfidencialitāti, kad to pieprasa likums
• Pētnieki ziņo par saviem rezultātiem tādā veidā, kas atbilst disciplīnas standartiem un, ja nepieciešams, ir pārbaudāmi un reproducējami

Drošības pasākumi

• Pētnieki ievēro kodeksus un noteikumus, kas attiecas uz viņu disciplīnu
• Pētnieki rīkojas ar pētniecības subjektiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir cilvēki, dzīvnieki, kultūras, bioloģiskie, vides vai fiziskie, ar cieņu un rūpību un saskaņā ar tiesību un ētikas normām
• Pētnieki pienācīgi ņem vērā sabiedrības, sadarbības partneru un citu pētniecībā iesaistīto pušu veselību, drošību un labklājību
• Pētniecības protokolos ir ņemtas vērā vecuma, dzimuma, kultūras, reliģijas, etniskās izcelsmes un sociālās šķiras atšķirības
• Pētnieki atzīst un pārvalda iespējamos kaitējumus un riskus, kas saistīti ar viņu pētījumiem

Datu prakse un pārvaldība

• Pētnieki, pētniecības iestādes un organizācijas nodrošina visu datu un pētniecības materiālu, tostarp nepublicēto materiālu, pienācīgu pārvaldību un organizēšanu, nodrošinot to drošu saglabāšanu atbilstīgā laikposmā
• Pētnieki, pētniecības iestādes un organizācijas nodrošina, ka piekļuve datiem ir pēc iespējas atvērta un pēc nepieciešamības slēgta saskaņā ar TAISNĪGIEM datu pārvaldības principiem (FAIR – Findable, Accessible, Interoperable and Reusable)
• Pētnieki, pētniecības iestādes un organizācijas nodrošina pārredzamību attiecībā uz to, kā piekļūt datiem vai izmantot to datus un pētniecības materiālus
• Pētnieki, pētniecības iestādes un organizācijas atzīst datus par likumīgiem un citējamiem pētniecības produktiem
• Pētnieki, pētniecības iestādes un organizācijas nodrošina, ka visi līgumi vai vienošanās, kas attiecas uz pētniecības rezultātiem, ietver objektīvus un taisnīgus noteikumus to izmantošanai, īpašumtiesībām un to aizsardzībai saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām

Sadarbība

• Visi pētniecības sadarbības partneri uzņemas atbildību par pētniecības integritāti
• Visi partneri pētniecības sadarbības projektos jau sākumā vienojas par pētniecības mērķiem un par to, kā pēc iespējas pārredzami un atklāti izplatīt informāciju par saviem pētījumiem
• Visi partneri, uzsākot sadarbību, oficiāli vienojas par gaidāmajiem rezultātiem un standartiem attiecībā uz pētniecības integritāti, piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par sadarbības partneru intelektuālā īpašuma aizsardzību, kā arī par konfliktu un iespējamo pārkāpumu novēršanas procedūrām
• Visi partneri pētniecības sadarbības projektos tiek pienācīgi informēti un konsultēti par pētījumu rezultātu iesniegšanu un publicēšanu

Publicēšana un izplatīšana

• Visi autori ir pilnībā atbildīgi par publikācijas saturu, ja vien nav noteikts citādi
• Visi autori ir vienisprātis par autorības secību, atzīstot, ka autorības pamatā ir nozīmīgs ieguldījums pētniecības projektēšanā, attiecīgu datu vākšanā vai rezultātu analīzē vai interpretācijā
• Autori nodrošina, ka viņu darbs ir pieejams kolēģiem savlaicīgi, atklāti, pārredzami un precīzi, ja vien nav panākta citāda vienošanās, un ir godīgi komunikācijā ar plašāku sabiedrību, kā arī tradicionālajos un sociālajos medijos
• Autori atzīst, ka citu iesaistīto pušu, tostarp sadarbības partneru, asistentu un finansētāju, darbs un intelektuālais ieguldījums un ietekme uz pētniecību ir bijusi svarīga, un atbilstīgi citē attiecīgo darbu
• Visi autori atklāj jebkādus interešu konfliktus un finansiālu vai citādu atbalstu pētījumam vai tā rezultātu publicēšanai
• Autori un izdevēji vajadzības gadījumā izdod labojumus vai atsauc darbus
• Šie procesi ir skaidri, iemesli ir norādīti un autori tiek atzinīgi novērtēti par tūlītēju labojumu veikšanu pēc publicēšanas
• Autori un izdevēji negatīvos rezultātus uzskata par tikpat derīgiem kā pozitīvos rezultātus. Tas neietekmē lēmumu par rezultātu publicēšanu un izplatīšanu
• Pētnieki ievēro tos pašus kritērijus, kas norādīti iepriekš, neatkarīgi no tā, vai viņu pētījumi tiek publicēti abonētā žurnālā, brīvas piekļuves žurnālā vai jebkurā citā alternatīvā publikācijas formā

Recenzēšana, novērtēšana un rediģēšana

• Pētnieki nopietni uztver savas saistības pret pētnieku kopienu, piedaloties recenzēšanā, izskatīšanā un novērtēšanā
• Pētnieki pārredzamā un pamatotā veidā izskata un izvērtē iesniegumus par publicēšanu, finansēšanu, iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā vai apbalvošanu
• Recenzenti vai redaktori, kuriem ir interešu konflikts, atsakās no iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā par publicēšanu, finansēšanu, iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā vai apbalvošanu
• Recenzenti ievēro konfidencialitāti, ja vien iepriekš nav saņemta atļauja par informācijas izpaušanu
• Recenzenti un redaktori ievēro autoru un pretendentu tiesības un lūdz atļauju izmantot sniegtās idejas, datus vai interpretācijas

Pētniecības integritātes pārkāpumi

Ir ļoti svarīgi, lai pētnieki apgūtu zināšanas, metodes un ētisko praksi, kas saistīta ar viņu darbības jomu. Ja labas pētniecības prakse netiek ievērota, rodas pamats profesionālo pienākumu pārkāpumiem. Tas kaitē pētniecības procesiem, degradē attiecības pētnieku vidū, grauj uzticību pētniekiem un sasniegtajiem rezultātiem, izšķiež resursus un var radīt nevajadzīgus kaitējumus pētniecības subjektiem, lietotājiem, sabiedrībai un videi.

Pētniecības pārkāpumi un cita nepieņemama prakse

Pētniecības pārkāpumus tradicionāli definē kā datu fabricēšanu, falsificēšanu vai plaģiātismu (tā sauktā FFP kategorizēšana – fabrication, falsification, or plagiarism), ierosinot, veicot vai pārskatot pētījumus vai ziņojot par pētījumu rezultātiem:

• datu fabricēšanā rezultāti ir izdomāti un reģistrēti tā, it kā tie būtu reāli;
• falsificēšana ir manipulēšana ar pētniecības materiāliem, iekārtām vai procesiem vai datu mainīšana, izlaišana vai nomākšana bez pamatojuma;
• plaģiātisms ir citu cilvēku darbu un ideju izmantošana, nenorādot sākotnējo avotu un tādējādi pārkāpjot oriģinālā (-o) autora (-u) tiesības uz viņa (-u) intelektuālo īpašumu.

Šie trīs pārkāpumu veidi tiek uzskatīti par īpaši nopietniem, jo tie kropļo bibliogrāfiju.

Ir vēl citi labas pētniecības prakses pārkāpumi, kas kaitē pētniecības procesa vai pētnieku integritātei. Papildus šajā Rīcības kodeksā izklāstītās labās pētniecības prakses tiešajiem pārkāpumiem citi nepieņemamas prakses piemēri ietver, bet neaprobežojas ar šādiem pārkāpumiem:

• manipulēšana ar autortiesībām vai citu pētnieku lomas noliegšana publikācijās,
• atkārtota savu agrāko publikāciju publicēšana, tostarp tulkojumu publicēšana, pienācīgi neatzīstot vai necitējot oriģinālu (pašplaģiātisms);
• savu secinājumu selektīva citēšana, lai uzlabotu rezultātus vai izpatiktu redaktoriem, recenzentiem vai kolēģiem;
• pētījumu rezultātu aizturēšana;
• tādas situācijas pieļaušana, kurā finansētāji vai sponsori apdraud pētniecības procesa neatkarību vai kurā tiek ziņoti tādi rezultāti, kas ievieš vai rada tendenciozu neobjektivitāti;
• pētījuma bibliogrāfijas nevajadzīga paplašināšana;
• pētnieka apsūdzēšana par pārkāpumiem ļaunprātīgā veidā;
• pētniecības sasniegumu nepareiza atspoguļošana;
• konstatējumu nozīmīguma un praktiskās piemērojamības pārspīlēšana;
• citu pētnieku darba novilcināšana vai neatbilstīga kavēšana;
• subordinācijas ļaunprātīga izmantošana, lai veicinātu pētniecības integritātes pārkāpumus;
• citu personu pieļauto pētniecības integritātes pārkāpumu ignorēšana vai institūciju pārkāpumu vai noteikumu neievērošanas slēpšana;
• tādu žurnālu izveidošana vai atbalstīšana, kas mazina pētniecības kvalitātes kontroli (tā sauktie plēsīgie žurnāli).

Visnopietnākajiem pārkāpumiem ir piemērojamas sankcijas, ja ne, tad vismaz jādara viss iespējamais, lai novērstu, neveicinātu un apturētu šādu praksi ar apmācību, uzraudzības un darbaudzināšanas mehānismu palīdzību, kā arī attīstot pozitīvu un atbalstošu pētniecības vidi.

Pārkāpumu un apsūdzību izskatīšana

Izmeklēšanas procesos iekļaujamie principi

Integritāte

• Izmeklēšana ir taisnīga, visaptveroša un veicama tā, lai neapdraudētu precizitāti, objektivitāti vai rūpīgu datu pārbaudi
• Procedūrā iesaistītās puses ziņo par jebkādu interešu konfliktu, kas var rasties izmeklēšanas laikā
• Tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana tiek pabeigta
• Procedūras tiek veiktas konfidenciāli, lai aizsargātu izmeklēšanā iesaistītās personas
• Iestādes izmeklēšanas laikā aizsargā trauksmes cēlēju tiesības un nodrošina, ka viņu karjeras iespējas netiek apdraudētas
• Vispārējas procedūras labas pētniecības prakses pārkāpumu novēršanai ir publiski pieejamas, lai nodrošinātu to pārredzamību un saskaņotu izskatīšanu

Taisnīgums

• Izmeklēšana tiek veikta pienācīgi un taisnīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm
• Personām, kas ir apsūdzētas par pētniecības pārkāpumu, tiek sniegta sīka informācija par apsūdzību(-ām), un tiek nodrošināts, ka šīs personas var taisnīgi reaģēt uz apsūdzībām un uzrādīt pierādījumus
• Tiek veiktas darbības pret personām, par kurām tiek atbalstīta apsūdzība par pārkāpumu, kas ir samērīgs ar pārkāpuma nopietnību
• Tiek veikti atbilstīgi atjaunojoši pasākumi, ja pētnieki tiek atbrīvoti no apsūdzības par pārkāpumu
• Ikviens, kurš apsūdzēts par pētniecības pārkāpumu, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr nav pierādīts pretējais